Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Laimīgu sakritību dēļ daudz ko no senās godības Ogrē var redzēt vēl šodien, jo Otrā pasaules kara laikā pilsētai lieli postījumi netika izdarīti. Līdz ar to reizēm pilsētas ielas un nami lieti noder kā autentiska vide filmu uzņemšanai.
Taisnības labad gan jāteic, ka filmu ļaudis Ogri pamanīja jau krietni sen.
Pagājušā gadsimta periodikā atrodama polemika par Latvijas filmrūpniecības plašajām iespējām, kas netiek pietiekoši izmantotas, bet tās varētu "piedot filmām jaunu, svaigu, kolorītu un interesantu noskaņu".
Turpat tālāk rakstā tiek atzīts, ka – "tā kā mums pašiem filmrūpniecība vēl atrodas tapšanas stadijā, tad viss tas netiek izmantots. Un kas gan pie mums Latvijā varētu būt tāds, kas noderīgs filmām?"
Tālāk tiek uzskaitītas skaistās Latvijas pilsētas Sigulda, Kandava, Koknese un citas, tostarp arī Ogre, kas nav pieredzējušas savu atveidu filmās. Bet izrādās, ka 1934. gadā filmu ainas Ogrē uzņēma pat amerikāņi!
Ogri 1934. gadā pamana amerikāņu operatori. Lūk, citāts no 1934. gada periodikas: "Amerikāņu filmu sabiedrības "United Pictures Corporation" darbinieku grupa vakar aizbrauca uz Ogri, kur iesāks filmēt latviešu skaņu filmu "Savas tautas dēls".
Uz Ogri aizbrauca arī galveno lomu tēlotāji – Nacionālās operas aktieri Kārkliņš, Kadiķis, Vasiļjevs un aktrise Zīlava.
Līdz šim filmas uzņemšana mazliet nokavējusies, jo Rīgā nevarēja atrast speciālu kino smiņķi, un mums arī nav kino smiņķa meistara. Šāds meistars tagad atbraucis no Berlīnes un atvedis līdzi visu nepieciešamo.
Smiņķa un arī smiņķēšanas meistara trūkuma dēļ līdz šim pilnīgi nav labi izdevušies arī mūsu mēģinājumi ražot filmas, jo mūsu filmu uzņēmēji līdz šim pa lielākai daļai aktieru grimēšanai lietoja parasto teātra smiņķi."
Prieks dzirdēt, ka skaistā Ogre pamanīta jau toreiz. Bet arī padomju periodā Ogrē tikuši uzņemti dažādu filmu fragmenti un ainas.
Ogres pilsētas pašā centrā uz Brīvības ielas viens no redzamākajiem namiem izceļas ar restaurētu arku, ko sendienās rotāja izkārtne "Peldu iestāde". Tā reiz bija farmaceita un provizora Pētera Šīrona aptieka, kuras interjers lieti noderēja, uzņemot mums visiem zināmā televīzijas seriāla "Ilgais ceļš kāpās" fragmentu, kur Marta satiekas ar Artūru.
Autentiskās masīvkoka mēbeles ar zaļi tonētajiem stikliem vēl tagad var apskatīt Ogres Vēstures un mākslas muzejā. Jāpiebilst, ka šīs filmas režisors Aloizs Brenčs arī mežabrāļu ainas izvēlējās filmēt Ogres apkārtnes mežos.
1985. gadā ēkā Vidus prospektā 11 tika uzņemta filmas "Emīla nedarbi" aina, kur Emīls ar ķekatām iegāžas Petrelkundzes mājas verandā ar galvu taisni iekšā terīnē.
Acīmredzot, filmas režisoram Varim Braslam nebija šaubu, ka piemērotāku māju ar stiklotu verandu nav vērts meklēt citur – jāfilmē Ogrē.
Gadu vēlāk, 1986. gadā, režisors Rihards Pīks pēc Andra Kolberga romāna "Ēna" motīviem filmas "Dubultnieks" fragmentus uzņem Ogrē, Vidus prospektā 4.
Režisori Normunds Pucis un Armands Zvirbulis daudzsēriju filmas "Sarkanais mežs" ainas 2019. gadā uzņem Ogrē, Gaismas prospektā 2/6, pie sanatorijas "Ogre". Dažas šīs filmas epizodes uzņemtas arī Ogres novada Lēdmanes pagastā.
Tajā pašā 2019. gadā režisors Olafs Okonovs savas spēlfilmas "Vecā dārza noslēpums" notikumus pamatā uzņem Ogrē, Ausekļa prospekta 17 nama pagalmā. Šo ēku ogrēnieši pazīst kā vienu no raksturīgākajām senajām Ogres vasarnīcām.
Visticamāk, ka filmu ļaudis ar kamerām, prožektoriem un populāriem aktieriem Ogrē ieradīsies vēl un vēl arī turpmāk.
