Atbalstīta divu filmu uzņemšana un 11 projekti uz rezervistu soliņa. Tādu situācijas apkopojumu sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas kopš marta koordinē valsts atbalsta programmu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Līdz šim noslēgušies divi projektu konkursi, un aģentūrai drīzumā būs jāmēģina pārliecināt politiķus, ka viena eiro investīcija mūsu ekonomikā spēs atgriezt četrus eiro.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns stāsta: "Mums šobrīd 11 projektiem pietrūkst 3,5 miljonu eiro, lai viņi varētu vēl šogad paspēt filmēt. Mēs kopā ar Ekonomikas ministriju virzīsimies uz Ministru kabinetu lūgt piešķirt papildu finansējumu, lai tie projekti filmētos šogad un lai viņi izvēlētos Latviju un šogad paspētu nofilmēt. Un mēs jau šogad redzēsim, kā viņi ir nomaksājuši nodokļus atpakaļ mūsu valsts budžetā. Tad, ja mēs gribam, lai tās filmas šeit ir, lai industrija attīstās, mēs gribam, lai valsts tēlu popularizē, tas būs tas, par ko valdībai būs jālemj."
Starp 11 projektiem, kas uz rezervistu soliņa vēl gaida uz mūsu valdības labvēlību, ir Latvijas un Nīderlandes kopražojuma filma "Grāmata par visu". Plāna "B", ko darīt, ja finansējumu no valsts nesaņems, producentiem pagaidām nav.
Producente Alise Ģelze skaidro: "Tā nav tikai kultūras subsīdija, tas ir līdzfinansējums, ārvalstu producenti atbrauc šeit, atstāj šo konkrēto finansējumu, no kura viņi pēc tam saņem atpakaļ procentu, un tā ir ļoti izplatīta prakse pasaulē, un tas tiešām darbojas visur pasaulē, un es domāju, ka tas ir brīnišķīgs veids, kā celt valsts prestižu."
Jau vairākas nedēļas Rīgas kinostudijas paviljonos rit filmas "Grāmata par visu" uzņemšana, un laukumā skan vismaz piecas valodas. Kā stāsta filmas režisore Ineke Houtmane, sākotnējā iecere esot bijusi veidot sadarbību ar Vāciju un Austrāliju. "Studijas šeit, Latvijā, ir patiešām labas, tāpēc mēs izvēlējāmies filmu daļēji uzņemt Latvijā. Un otrs – šeit ir ļoti jauki cilvēki, kuri nebaidās no smaga darba. Mēs saprotam, ka šis temats varētu būt saistošs arī Latvijai. Domāju, ka mums ir izveidojusies laba sadarbība," pauž režisore.
Pēc Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidentes Aijas Bērziņas teiktā, interesi filmēt Latvijā galvenokārt izrāda kinostudijas no "vecās Eiropas" valstīm un Skandināvijas. Turklāt pieprasījums pēc filmēšanas Latvijā tikai pieaug. "Es gribētu teikt, ka tā interese aug un īstenībā jau pirms paša kovida bija tāds pieaugošs pieprasījums par iespēju šeit filmēt, bet tad kovids nedaudz iztraucēja; kamēr mēs adaptējāmies, kā mums strādāt kādus 3–4 mēnešus, tad atsākot pēc tam tā interese ir atgriezusies un patiesībā arī pieaug ar katru gadu," stāsta Bērziņa.
Iepriekš konkursus valsts atbalsta programmai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā organizēja Nacionālais kino centrs, kas uzskata, ka kvalitatīvus secinājumus par to, kā ar šo darbu sekmējas, LIAA varēs izdarīt ne agrāk kā gada beigās.
Nacionālā kino centra vadītājas vietniece Inga Blese telefonsarunā skaidro: "Tas iemesls, kāpēc tika mainīts [konkursa rīkotājs], tas, ka šo gadu laikā, kopš programma tika uzsākta (no 2013. gada), tas pieteikumu skaits pēdējos gados ļoti stipri auga. Producenti bija pierādījuši, ka viņi ir kļuvuši ļoti konkurētspējīgi un spēj piesaistīt ārvalstu filmēšanas grupas Latvijai, un mēs saskārāmies ar to, ka mums ir grūtības pamatot šīs programmas finansējuma palielinājuma nepieciešamību, jo kino centrs netiek uztverts, protams, kā investīciju piesaistes institūcija."
Unikālas filmēšanas vietas, vēsturiskā arhitektūra un spēcīgi vietējie mākslinieki ir tas, ar ko Latvija var būt konkurētspējīga Eiropas līmenī – uzskata LIAA. "Mums ir diezgan daudz dažādas komponentes visā garajā filmas tapšanas ceļā, kāpēc mēs varam pilnīgi droši teikt, ka varam iesaistīties cīņā Eiropas līmenī par to, ka pie mums gribētos, lai filmē tādas pašas filmas, kā bija Igaunijā – pasaules kases grāvējs, vai, protams, Lietuvā HBO seriāls "Černobiļa". Mēs redzam, arī Latvijā ir šie aizmetņi – pie mums jau filmē seriālu "Sisī", kas ir ar līdzvērtīgu auditoriju, bet mēs gribam vēl vairāk tāda kalibra projektus," uzsver Rožkalns.
