Kopējo pieprasījumu esošais finansējums apmierina aptuveni 40 procentu apmērā, kas nozīmē – daži projekti saņems tikai daļu prasītā valsts atbalsta, bet vēl citiem nepieciešamie līdzekļi jāmeklē citur.
Jau otru gadu pēc kārtas man tas sagādā milzu skumjas, ka nevar tās naudas iedot visiem šiem projektiem. Jo projekti ir brīnišķīgi,” norāda kinorežisors un žūrijas loceklis Dzintars Krūmiņš. „Ir filmas pavisam maziem bērniem, ir lielākiem bērniem, ir filmas pusaudžiem, ir filmas pieaugušajiem. Ir ļoti plašs spektrs.”
Lielākā finansējuma daļa – 59 procenti, paredzēta spēlfilmu uzņemšanai. Prognozējums, ka no deviņiem iesniegtajiem projektiem varētu tikt atbalstīta aptuveni trešā daļa. Žūrija atzīst – piedāvājums ir daudzveidīgs, gan vēsturiskas filmas, gan mūsdienu problēmkino, arī latviešu un pasaules klasikas ekranizējumi. Šodienas kontekstā visai provokatīvi iezīmējas režisora Māra Martinsona “Romeo un Džuljetas” interpretācija, kur Monteki un Kapuleti dzimtu vietā pretnostatīti latvieši un krievi.
Ir skaidrs pie tā finansējuma, kas mums ir pieejams, nebūs ne deviņas filmas, ne astoņas un ne septiņas. Kaut gan šajā brīdī man bija tāds liels pārsteigums, ka projekti ir tik kvalitatīvi un tādā brieduma stadijā, ka tiešām varētu atbalstīt daudz vairāk,” atzīst kinorežisors un scenārists, žūrijas loceklis Andis Mizišs.
Visvairāk – kopumā 22 projekti – pieteikti dokumentālo filmu žanrā. Šo projektu prezentācija notiks rīt. Jāpiebilst, ka tieši dokumentālajam kino gan paredzēts proporcionāli vismazākais finansējums – 18 procenti no kopējās summas jeb 270 tūkstoši eiro.
Projektu konkursa publiskās prezentācijas saraksti pieejami šeit.
