Tie ir 802 fotonegatīvi no LNVM Vēstures departamenta Fotonegatīvu krājuma. Uzņēmumi izdarīti Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes organizēto etnogrāfisko ekspedīciju laikā no 1924.–1931.gadam.
Tā ir vienīgā autentiskā fotonegatīvu kolekcija, kas atspoguļo mērķtiecīgi un objektīvi veidotu vizuālu liecību dokumentāciju par latviešu tradicionālo dzīvesveidu 20.gadsimta sākumā, īpaši fiksējot Latvijas valstij vēsturiski izšķirošu laiku Agrārās reformas realizācijas periodā.
Fotonegatīvu kolekcija ir neaizstājams vizuāls izziņas avots ar nozīmīgu lomu Latvijas vēstures izpratnes veicināšanā, jo daudzas liecības, kas raksturo tradicionālo dzīvesveidu 20.gadsimtā, līdz mūsdienām nav saglabājušās. Kolekcijas nozīme Latvijas vēsturē izceļama īpaši mūsdienās, jo fotonegatīvi ataino zudušu kultūrrealitāti, veidojot kvalitatīvu, objektīvu un ļoti nozīmīgu vizuālo izziņas avotu, kas var sekmēt tā laika Latvijas vēstures interpretāciju. Tā ir unikāla ne vien Latvijas, bet arī visas pasaules kontekstā kā kvalitatīvs un profesionāls piemērs šādu pētījumu veikšanā. Dokumentu kolekcijas nozīmīgumu raksturo tā izmantošana praktiski visos Latvijas etnogrāfiska rakstura pētījumos un populārajos izdevumos, kas veltīti 20.gadsimta 1.pusei.
1923. gada 15. jūnijā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu „Par pieminekļu aizsardzību". Uz šī likuma pamata Izglītības ministrijas pakļautībā izveidoja Pieminekļu valdi, kurai bija jāpārzina aizsargājamie pieminekļi un jāorganizē to aizsardzība. Tās darbības lokā ietilpa arī Latvijas kultūras pieminekļu saraksta sastādīšana. Pieminekļus bija paredzēts apzināt un dokumentēt aprakstot, fotografējot, uzmērojot un uzzīmējot, veidojot pieminekļu arhīvu, nodrošinot objektu pārskatāmību, kā praktiskiem aizsardzības nolūkiem, tā zinātniski pētnieciskiem mērķiem. Viens no likuma pantiem paredzēja arī organizēt tā nosacījumiem atbilstošas ekspedīcijas. Ekspedīciju mērķis bija pārbaudīt pēc jau esošiem materiāliem zināmo pieminekļu aizsardzības stāvokli, apzināt vēl nezināmus pieminekļus un pārbaudīt to aizsardzības stāvokli, savākt dāvināšanas un pirkšanas ceļā iegūtos pārvietojamos pieminekļus vai citādi nodrošināt to aizsardzību.
Pieminekļu valde arheoloģiskās, arhitektoniskās un etnogrāfiskās ekspedīcijas plānveidīgi organizēja katru vasaru no 1924. līdz 1944. gadam. Kopumā šo gadu laikā uzņemti apmēram 53 600 fotonegatīvi.
Lai aizsargātu un vāktu izzūdošās latviešu dzīvesveida parādības, no 1924. līdz 1931.gadam tika organizētas etnogrāfisko pieminekļu apzināšanas ekspedīcijas: Liepājas apriņķī - 1924., Rēzeknes apriņķī - 1925., Ludzas apriņķī - 1926., Daugavpils un Ilūkstes apriņķos - 1927., Cēsu un Madonas apriņķos - 1928., Kuldīgas apriņķī - 1929., Tukuma apriņķī - 1930., Talsu apriņķī - 1931.gadā.
