Filma apskata gleznotāja Jāņa Annusa daiļradi. Jānis Annuss pēc Otrā pasaules kara kopā ar ģimeni atstāj Latviju. Četrpadsmit gadu vecumā viņš jau no Vācijas kopā ar vecākiem dodas uz Ņujorku un 1958. gadā kļūst par Ņujorkas Nacionālās Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu.
Jaunais mākslinieks rūpīgi pēta tēva- latviešu figurālās glezniecības klasiķa Augusta Annusa radošo mantojumu. Tēvs emigrācijā glezno altāra bildes, lai varētu uzturēt ģimeni, bet Jānis Annuss divdesmit gadu vecumā ar „Prix De Rome” stipendiju dodas uz Itāliju.
Ņujorkas Nacionālās Mākslas akadēmijas izstādēs Jānis Annuss piedalās kopš 1959. gada. Iedvesmojies no klasiskās renesanses arhitektūras, viņš Romā vislabprātāk strādā pie telpiskām konstrukcijām un dimensiju projekcijām. Septiņdesmitajos Džons Annuss aizraujas ar kino un kopā ar domubiedriem Ņujorkas 42. ielā izveido „Cine Centrum” filmu studiju, pievēršoties kino valodas eksperimentiem. Annusam patīk projicēt domas, attēlus, telpu, piešķirot tai jaunu dimensiju un veidojot ietilpīgu un spilgtu ekrāna plakni.
Ņujorku Džons Annuss atstāj deviņdesmitajos, lai pārceltos uz Vāciju, tuvāk Rīgai un savam nepiepildītajam sapnim par atgriešanos mājās. Jāņa Annusa glezniecībā vienmēr ir Roma ar savu skanīgi dūmakaino atmosfēru, iznīcinošas gaismas apņemto panorāmu, ēnainajiem pagalmiem un gaismas priekškaru foniem, kas Annusa sapņu teātrī krāsās atklājas dažādu izmēru audeklos. Tur sarkanais tonis nereti izplūst kā pulsējošs asins plankums. Deviņdesmitajos gleznotājs Leipcigā kļūst par vienu no jaunā Mākslinieku nama SPINNEREI dibinātājiem. Viņš vienmēr ir ceļā, izzinot pasauli angļu, itāļu, vācu vai franču valodā. Un viņa mīlestība pret glezniecību, sievietēm un tālām zemēm nekad nav pavirša.
Filma izseko mākslinieka gleznotajiem iedomu tēliem un pasaules uztverei, veidojot multikulturālu mākslas valodas stenogrammu.
Gleznotājs Jānis Annuss miris šogad savā Leipcigas darbnīcā. Galerijā „Daugava” Rīgā šovasar plānota Annusa gleznu retrospekcija.
Filma tapusi ar uzņēmēja Gunta Rāvja atbalstu. Kuratore – mākslas zinātniece Anda Treija. Filmas operators - Guntis Lēmanis.
