Viens no spilgtajiem iepriekšējās sezonas akcentiem neapšaubāmi ir Nacionālā teātra izrāde “Pūt, vējiņi!”. To vienlīdz augstu novērtējuši kā teātra eksperti, tā skatītāji – un to par ļoti labu rādītāju dēvē Kultūras akadēmijas pasniedzēja Zane Kreicberga:
“Tur ļoti daudz brīnišķīgu parametru, un reizē tas ir izrādījies arī kases gabals, un man liekas, ka šī sakritība ir lieliska, varētu novēlēt teātriem vairāk šādu sakritību.”
Viestura Kairiša iestudētā izrāde “Mumu” Rīgas Krievu teātrī arī pretendē uz gada labākās lielās formas izrādes titulu. Tāpat kā Valmieras teātra izrāde “Hamlets”, Liepājas teātra izrāde “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” un Jaunā Rīgas teātra izrāde “Vēstures izpētes komisija”.
Piecarpus stundu garā izrāde “Vēstures izpētes komisija”, kas vēsta par čekas maisu tēmu, ir tik traģikomiska, ka ik pa laikam raisa vētrainus smieklus skatītāju zālē, līdz ar to izpelnījusies neviennozīmīgu attieksmi. Taču šī izrāde līdz ar vēl vairākām Jaunajā Rīgas teātrī iezīmē vienu ļoti priecējošu tendenci.
Kā stāsta teātra kritiķe Līga Ulberte: “Izrāde tiešām ir daudz diskusiju izraisījusi tieši ar to saturisko vēstījumu, proti, diskusijas par to, kāda ir izrādes autoru pozīcija attiecībā pret to tēmu, ko viņi rāda. Bet man tik un tā šķiet, ka tas ir lieliski, ka Alvis Hermanis ir atpakaļ, viņam ir četras izrādes aizvadītajā sezonā, un visas ir pilnībā hiti, visas ir izpārdotas ilgu laiku uz priekšu,”
Nominācijās šogad daudz vairāk nekā iepriekšējos gadus figurē Dailes teātris, piemēram kategorijai “Gada mazās formas izrāde” izvirzīti pat divi iestudējumi – “Dēls” un “Kalpones”.
“Mēs esam pieraduši pie tā, ka Dailes teātris nu it kā labi strādā, bet tomēr nav pirmrindniekos. Tagad Dailes teātris “iztaisnojies”, un Dailes teātrī top patiešām arī māksla,” vērtē žūrijas pārstāve Maija Svarinska.
“Protams, ir prieks, ka visi teātri kopumā intensīvi attīstās, gribu uzsvērt gan Daugavpils teātri ar izrādi “Revidents”, gan Liepājas teātri ar “Ķiršu dārzu”, kā arī projektu teātri “Kvadrifrons” – viņu izrādes ir jāredz, jo viņi meklē jaunu valodu, ar kuru sarunāties ar skatītāju.”
Teātra trupas “Kvadrifrons” darbību par sezonas prieku dēvē arī žūrijas vadītāja Ieva Rodiņa un žūrijas pārstāvis Normunds Akots.
Normunds Akots pauž: “Ja no repertuāra viedokļa, tad es teiktu, ka lielākā daļa viņu izrāžu ir eksperimentālas, bet daudzas ir interesantas ideju pieteikumu ziņā. Jārēķinās jau ar to, ka visi tie režisori ir jauni, līdz ar to tās izrādes, tā dramaturģija vairāk atspoguļo tieši to, ko viņi pašlaik domā, un tas ir dzīves vidējais problēmslānītis, dziļāk pagaidām viņi neiet, bet tas ir pilnīgi loģiski, tā ir jaunības prerogatīva.”
Savukārt Ieva Rodiņa uzsver: “Teātra trupa “Kvadrifrons” ir tiešām sākusi šo savu pirmo sezonu ļoti mērķtiecīgi, un mēs gaidām lielas lietas no viņiem.”
Saturiskā ziņā teātrus pagājušajā sezonā visvairāk interesējusi Latvijas vēsture, kas, iespējams, saistīts ar valsts simtgadi. Tāpat teātri atkal sākuši atgriezties pie pasaules klasikas, sākot ar mūsu pašu klasiķi Raini un beidzot ar Antonu Čehovu. Vēl viena iezīme – teksts un saturs izrādēs bieži vien kļuvis par svarīgāku elementu nekā forma.
Kuri būs 16 kategoriju laureāti – to atklās 23. novembra ceremonijā. Bet mūža balvas šogad saņems Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Rudāks un Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats.
Lai arī Riharda Rudāka kontā daudz humoristisku tēlu, aktiera lomu galvenā krāsa tomēr ir traģēdija. Savas nozīmīgākās lomas viņš nospēlējis Oļģerta Krodera izrādēs.
Pie Krodera lieliskas lomas bijušas arī Jānim Dreiblatam. Un viņš pieder pie tiem aktieriem, kurus Lilija Dzene savulaik dēvēja par “kalsnajiem džentlmeņiem ar skeptisko smīnu”.
