Iespējams, tas saistīts arī ar faktu, ka pērn režisorei Mārai Ķimelei apritēja 70. jubileja, ko viņa šķiet bija izvēlējusies neafišēt un nekādi teātrim raksturīgi pompozi pasākumi tam par godu netika manīti.
Toties par viņu ir radīta filma, kurā izmantots kāds mūsu dokumentālajam kino neraksturīgs paņēmiens.
Filma "Māra" kino "Splendid Palace" repertuārā būs skatāma no 8. maija.
“Es pati priekš sevis to esmu nodefinējusi par dokumentālu spēlēšanos, jo filma, lai arī balstās dokumentālos faktos, esam ļāvušies fantazēt un radīt savu pasauli,” saka režisore, scenārija autore un montāžas režisore Krista Burāne.
“Režisore izmanto vairākus līdz šim neredzētus paņēmienus latviešu kino, no kuriem pats jaudīgākais ir tas, ka dokumentālā sarunā ar dēlu, dēls nav dēls, bet viņu spēlē aktieris,” saka režisore un kinokritiķe, kā arī viena no pirmajām skatītājām, Liene Linde.
“Ļoti būtisks tēls filmā ir animēts zirdziņš, kas palīdz mums uzzināt gan par piecām Māras izrādēm, gan arī kaut ko vairāk par pašu Māru,” turpina pati režisore. Savukārt Linde atzīst, ka filmai viņai radījusi pozitīvas emocijas.
„Man galvenā emocija pēc filmas bija dziļa prieka sajūta, kā filma veidota, arī par Antas Meleces animācijām, kas ir vietā un laikā un piešķir Bertolda Brehta cienīgu komentāru, kas sasaistās ar Māras Ķimeles pagātni un saknēm. Jēkaba Nīmaņa mūzika un izcili spožā montāža, ko veidojusi pati režisore,” norāda režisore Burāne.
Tomēr filma ir personiska. “Filma ir „Māriska”... Pats negaidītākais atklājums priekš manis bija šis spēles prieks un tā, Māras vārdiem runājot, nereālās realitātes radīšana un spēja savienot vairākus laikus un vairākas telpas vienlaikus,” pauž Burāne.
