Kam domāts Latvijas kino - skatītājiem, festivālu žūrijai vai pašiem filmas veidotājiem? Kā sabalansēt eksperimentus un plašu skatītāju atbalstu? Šie jautājumi otrdien atkal bija Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas darba kārtībā - laikā, kad pēc 10 gadu pārtraukuma atkal tiek meklēts jauns Nacionālā Kino centra vadītājs.
„Pamatproblēma, ko es saskatu filmu nozarē, dziļākais konfliktu un nemiera cēlonis ir tas, ka filmu nozares jauda ir daudz lielāka par šobrīd pieejamo finansējumu,” saka kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Viņa uzsver - konflikti nozarē norāda arī uz problēmām kino finansējuma piešķiršanas sistēmā. Pārskatīt filmu konkursu norisi būs viens no jaunā Nacionālā kino centra vadītāja pirmajiem uzdevumiem. Savs redzējums par to ir arī Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas vadītājam Raivim Dzintaram (NA). „Mēs tomēr sagaidītu no Nacionālā kino centra, ka viens no kritērijiem ir - filmas, kas sasniedz iespējami lielāku Latvijas skatītāju skaitu un, otrkārt, ir iespējami lielāka valsts pasūtījuma daļa, kam noteikti būtu jābūt kontekstā ar Latvijas simtgadi, tātad valstiskuma stiprināšanas mērķiem,” atzīst Dzintars.
Kultūras ministre gan atzīmē - politiķi var lemt par atbalstu valstiski nozīmīgām tēmām filmās, tomēr producenta izvēli gan vajadzētu atstāt profesionāļiem. Galvenais - filmu nozari nepārvērst tikai par valstisko audzināšanu, bet spēt atrast balansu. „Filmas ir domātas skatītājiem. Kādam tas varbūt liksies paradoksāli, bet tā nu tas ir,” ironiski izteicās kino producents Andrejs Ēķis.
Viņaprāt, Nacionālā kino centra mērķos un uzdevumos trūkst konkrētības. Lai gan pats uz centra vadību kandidēt negrasās, Ēķis uz Saeimu bija ieradies ar plašu prezentāciju, kāpēc Latvijai vajadzīgs NKC un kā tam vajadzētu strādāt.
„Mans piedāvājums ir ļoti vienkāršs - pirms septiņiem gadiem mēs, visi „kinošņiki”, sanācām kopā un teicām: piecos gados jāsaražo viens miljons Latvijas skatītāju kinoteātros. Šis mērķis pazuda, jo Kino centram tas nebija no augšas uzlikts!” sacīja Ēķis.
Kultūras ministre gan piebilda, ka tam būtisks ir adekvāts finansējums. „Ja mēs NKC izvirzām mērķi - viens miljons skatītāju, 20-30% vietējā kino gadā vai kaut vai 20 filmas gadā, tad pirmais, kam šī prasība ir jāizvirza, ir valdība, kas dala finansējumu. Es arī varu teikt - forši, es šīs ambīcijas atbalstu, bet tas maksā reālu naudu, kuras Latvijas filmu nozarei vienkārši nav,” atzīmē Melbārde.
Jautājumā par valsts finansējumu kino, kā ierasts, netrūka arī emocionāli deputātu viedokļi. „Ģeniālas lietas strādā uz visiem. (..) Profesionālim ir jāprot izdarīt lietas visaugstākajā proves līmenī, nerunājot un neapelējot pie tā, ka neviens neko nesaprot, jo tas ir elitāri un īpaši ekskluzīvi. Patiesi labas lietas strādā uz visiem, ko es arī novēlu Latvijas kino - beidzot dabūt Latvijas sabiedrības atbalstu,” uzsver Rībena.
Diskusijā gan šoreiz nepiedalījās ne Nacionālā kino centra, ne Filmu padomes vadība. Uzaicinātie eksperti bija vienisprātis - filmu daudzveidībai ir jābūt, bet kino nozarei jābauda arī plaša skatītāju uzticība. „Vai NKC vadītājam būs savas prioritātes, no tā ir atkarīgi mūsu nākamie gadi. (..) Tā vai citādi, dzenoties pakaļ visiem zaķiem, kā tas ir šobrīd, mēs nesasniedzam nevienu,” norāda kinorežisors Arvīds Krievs.
Pieteikšanās uz NKC vadītāja vietu noslēgsies piektdien. Pretendentus trīs kārtās vērtēs komisija un nozares eksperti.
