„Man liekas, tas ir jebkura fotogrāfs tāds izaicinājums - tirgus. Tam izejot cauri, šķiet, ka tur varētu pavadīt nedēļām ilgi bildējot,” atzīst viens no projekta „Pilsēta pilsētā" dalībniekiem, fotogrāfs Jānis Saliņš. Vienlaicīgi viņš arī uzsver, ka tirgus tiešām ir sava īpaša pasaule, kuras uzticību svešiniekam no malas nemaz tik viegli nav iekarot. Šeit nelīdz no tirgus vadības iegūtā oficiālā atļauja, jo veiksmīgam darbam ir vajadzīga atslēga uz šīs vides īsteno iemītnieku sirdīm.
„Jāsaprot, ka tur priekšā ir cilvēki, un ar viņiem ir atsevišķa saruna, tajā tirgus vadība nevar iejaukties. Ja tur ierauga kādu interesantu vietu vai cilvēku, nu tur ir jābūt lielai mākai, lai viņus pierunātu, teiksim, iemūžināties,” norāda Saliņš.
Projekta autoru darbi liecina, ka viņiem tomēr izdevies piekļūt šai pasaulei un izdarīt to smalki un niansēti. Tā, piemēram, Reiņa Hofmaņa darbi, kuros redzami cilvēku portreti un tirgus vidi raksturojošas detaļas, līdzinās noskaņu skicēm, kas vēsta par to tirgu, kas ir daudz vairāk nekā tikai augļu un dārzeņu krāvumi.
„Tirgus pati par sevi ir ļoti kolorīta un krāšņa vide. Tajā apstāklī ir nedaudz bīstamība, jo šis virsējais slānis pats par sevi jau ir ļoti pateicīgs, lai to fotografētu. Bet es sev uzstādīju uzdevumu - mēģināt pārvarēt šo virsējo slāni un doties meklēt detaļas, kas vairāk pastāstītu par tirgus dziļāko būtību. Mani interesēja detaļas, kā katrs pārdevējs ir iekārtojis savu vidi, padarījis to mājīgu, jo katram pārdevējam tā ir gan darba vieta, gan dienas garumā arī dzīvesvieta, un tādēļ viņš to arī īpaši iekārto,” uzsver Hofmanis.
Fotogrāfs Māris Morkāns savukārt tirgus īpašo šarmu galvenokārt atklājis caur tirgus apmeklētāju tēliem. Viņa darbi ir sirsnīgi, dažbrīd jautri, un arī tajos pārsteidz fotogrāfa spēja ieraudzīt šos cilvēkus it kā daudz dziļākos kontekstos un nevis tikai vienkārši dokumentēt. Vienā no darbiem redzams laimīgs vīrs, kurš tikko iegādājies milzīgu sarkanā pipara stādu, citā bildē - kāds kolorīts tirgus apmeklētājs, kura velosipēda grozā sēž sunītis ar lakatiņu galvā, bet vēl kāda cita darba galvenā varone ir Mātes Terēzes sekotāja, kuras zili baltais tērps met atspulgu tirgus skatlogos.
„Re, kādi frukti!" - tā Morkāns nosaucis savu darbu sēriju.
Fotogrāfs Jānis Saliņš toties vairāk pievērsies Centrāltirgus īpašajai arhitektūrai. Viņa darbi ir formā neparasti, jo viņš tos veidojis tā sauktajā „mazo planētu" jeb 360 grādu panorāmas žanrā. Pa gabalu raugoties, patiešām izskatās, ka darbu centrā ir planētas, bet tuvāk ieskatoties, apaļās formas objektos ļoti labi var atpazīt tirgus arhitektonisko vidi - viena no planētām varētu saukties zivju paviljons. „Mēģināju parādīt arhitektūru caur savādāku foto formu. Teiksim, tas ir zivju paviljons, un, ja mēs tā ieskatāmies, tad tur varu visu detaļās saskatīt - tur viss ir uz riņķi redzams. Tā kā, ja mēs nostātos pa vidu paviljonam un apgrieztos pa 360 grādiem. Visu to mēs varam šajā bildē redzēt,” saka Saliņš.
Izstādē būs skatāmas kopumā astoņas lielformāta Jāņa Saliņa "mazo planētu" fotogrāfijas, līdzās tām arī Māra Morkāna un Reiņa Hofmaņa darbi, kuri vairāk portretējuši cilvēkus un vidi.
Fotoizstāde „Pilsēta pilsētā" Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā būs apskatāma līdz 18. augustam.
