Kultūras ziņas

Filma "Mēstepatās" - par dižkoku atbrīvotāju grupu

Kultūras ziņas

Igauņu laikmetīgā māksla Rīgā

Sāk uzņemt filmu "Pelnu sanatorija"

Top filma «Pelnu sanatorija»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Režisors Dāvis Sīmanis līdz šim vairāk pazīstams kā dokumentālā kino autors un publicists, taču nu viņa vārds būs saistāms arī ar spēlfilmām. Ir sākusies kara drāmas "Pelnu sanatorija" uzņemšana.

Filmā galveno lomu atveido vācu aktieris Ulrihs Mattes, kurš starptautisku atpazīstamu ieguvis ar piedalīšanos filmā "Bunkurs" par Hitlera pēdējām dienām.  Par sniegumu filmā "Devītā diena" nominēts Eiropas kino balvai, saņēmis vācu Gada aktiera balvu par savu darbu teātrī. Citas lomas filmā atveido Leonīds Lencs, Agnese Cīrule, Dmitrijs Javlovs, Pēteris Liepiņš, Toms Liepājnieks un Marīna Janaus.

Mākslas filma "Pelnu Sanatorija" top pēc Dāvja un Tabitas Sīmaņu oriģinālscenārija, kura notikumi norisinās Pirmā pasaules kara nobeigumā, kad vācu militārais ķirurgs Ulrihs ierodas nošķirtā Kurzemes piekrastes nomalē – bijušajā tuberkulozes slimnieku sanatorijā. Tā ir noslēpumaina drāma par racionāla ārsta sastapšanos ar sev svešu, iracionālu pasauli no kara paslēptā nostūrī, un viņa cilvēcības atgūšanu, glābjot mežonīgu un visu pamestu zēnu.

"Man filma "Pelnu sanatorija" ir skumja metafora veselas kultūras - 19.gs. kultūras - nolemtajai bojāejai absurdajā un postošajā Pirmajā pasaules karā. Par tās kodolu ir kļuvis vēsturisks stāsts par cilvēkiem, kuri traumatiskajā kara periodā bija paši neaizsargātākie un parūpēties par sevi nespējīgi - nomaļas mentālās ārstniecības sanatorijas pacienti. Viņu iespējas izdzīvot bija atkarīgas no ārsta, kas nupat ieradies no bīstamās ārpasaules," par filmu stāsta režisors Dāvis Sīmanis. "Man ir svarīgi, ka stāsts atgriež mūs gadsimtu senā vēsturē, lai atgādinātu par aukstas racionalitātes bīstamo dabu. Tā ir kā personīga terapija, kas filmas gaitā ļauj atklāt paša pragmātiskā ārsta iekšējo slimību un ārstēt to, lai tādējādi atgrieztu viņā un visos citos tik nepieciešamo savstarpējo empātiju un humānismu. Un tas var notikt tikai pateicoties brīnumam; šoreiz maza bērna veidolā."

Nacionalā Kino centra rīkotajā konkursā šopavasar filmas pabeigšanai tika piešķirti 132 tūkstoši latu. Iepriekš Dāvis Sīmanis dokumentējis operas izrādes tapšanas aizkulises savā filmā „Valkyrie Limited" un Nacionālās bibliotēkas celtniecību godalgotajā filmā "Pēdējā tempļa hronikas".

Karš mani interesē kopš tā laika, kad es biju nodevies vēstures studijām – tieši Pirmais pasaules karš. Viņš atstāja daudz lielāku ietekmi uz cilvēku prātiem, kaut gan Otrā pasaules kara notikumi, varētu teikt, nogalināja izpratni, to vēsturisko atmiņu, kas ir par pirmo karu," stāsta Dāvis Sīmanis.

Filmas radošajā komandā – operators Andrejs Rudzāts, ar kuru režisors veidojis savas iepriekšējās filmas un māksliniece Kristīne Jurjāne, kura veidojusi noformējumu gan Jaunā Rīgas teātra izrādēm Latvijā, gan sadarbojoties ar režisoru Alvi Hermani viņa iestudējumiem Eiropā.

„Es visu līdzšinējo laiku dzīvoju ar ļoti talantīgu operatoru, Andreju Rudzātu. Viņš man palīdz pielikt klāt tur, kur man pietrūkst idejas pašam, kā arī apstādina mani, kad es pārāk aizsvilstos. Tikpat talantīga ir Kristīne Jurjāne. Kad viņa sāk strādāt pie inscenēšanas procesa, viņa to dara ļoti detalizēti, smalki un ar lielu pašatdevi – liekāku, nekā jebkuram citam," atzīst Sīmanis.

Paredzams, ka filma varētu tikt pabeigta nākamā gada beigās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti