Faktus no Raiņa un Aspazijas dzīves režisore Linda Olte un scenārists Arno Jundze ir ielikuši mūsdienās, nemainīgas vien atstājot viņu iekšējās pārdomas un attiecības.
"Tad, kad man producente Ieva Rozentāle jautāja, vai es ar Arno gribētu taisīt šo filmu, es uzreiz nākamajā naktī nosapņoju, ka es redzu Raini kā hipsteri, ka viņš brauc ar riteni, vārdu sakot, tāds stilīgs čalis, nevis tāds, kādu viņu atceros no bildēm un kā tas mums ir uzbūries pēc literatūras stundām. Man likās, ka tā ir tā atslēga - kā tas būtu, ja viņi būtu šodien. Es pieļauju, ka muzeju cilvēki ļoti uztrauksies par šo visu, bet tā ir absolūta interpretācija un mēs totāli nepretendējam uz autentiskumu," norāda Linda Olte.
Aspazijas lomu filmā atveido Madara Botmane, bet Raiņa tēlā ir iejuties aktieris, režisors un mūziķis Jānis Znotiņš.
"Rainim tomēr centrālā lieta ir ģimene un tie cilvēki, kas apkārt, jo tas ir tas, kas veido mūsu ikdienu, mēs ar to pamostamies un tā ietekmē dodamies uz darbu. Tā ietekmē mums rodas garastāvoklis, labāks vai sliktāks. No mana kā aktiera viedokļa - tieši to es arī gribu pasvītrot," pauž Jānis Znotiņš.
Ja Raiņa un Aspazijas attiecības notiek paralēli mūsdienu dzīves plūdumam, tad filmas vizuālā koncepcija sper soli tuvāk kino pirmsākumiem. Operators Andris Priedītis daļu materiāla filmē uz astoņu milimetru filmas.
"Ciparu bilde ir tik perfekta attīstījusies, ka tur vairs nav vietas fantāzijai. Kino, sevišķi astoņu milimetru, ir graudains, varbūt tur kaut kas neizstrādājas. Cilvēks to skatās un piefantazē klāt. Mēs ļoti daudz filmējam arī ar tā saukto garo galu, kas nozīmē tikai detaļas, un tad pa tām detaļām var ceļot, izvēlēties, ko es rādu, ko nerādu, no tā arī veidojas epizodes tēls. Ja es paņemu platleņķi un parādu visu, tad tas ir neinteresanti," skaidro Andris Priedītis.
