Filmas pieteikumā skaidrots, ka Indru no Baltkrievijas šķir attālums vilciena svilpes sadzirdēšanas garumā: “Līdz Rīgai ir trīsdesmit reizes tālāk, un tam ir nozīme. Kas ir Latvija cilvēkiem, kas dzīvo pierobežā – nevis lozungu un plakātu, bet parastā cilvēka dzīves un vajadzību, ikdienas un svētku izpratnē? Indrā viss ir mazliet savs, arī svētki. Katru gadu augustā Indrā notiek “Ievārījuma svētki” – lielākais notikums ciemā. Tad visi sarosās – sakārto pagalmus, izrotā apkārtni, gatavojas svētku koncertam, un pats galvenais – vāra ievārījumu.”
Filmēšanas komanda bija klāt ciema ikdienā, svētku sagatavošanā, un svētkos – lai runātu un vērotu, kā viņiem iet – kā ir dzīvot uz divu valstu un divu vai pat vairāku kultūru robežas.
Ideja par filmu režisorei Indrai Vaļeniecei radās, kad viņa – gandrīz vai pa jokam – nokļuva vietā, kas nosaukta arī viņas vārdā. “Iepazīstoties, sarunājoties ar ciema iedzīvotājiem, man diezgan krietni mainījās liela daļa priekšstatu un stereotipu par dzīvi pierobežā. Sarunās kā īlens no maisa atkal un atkal parādījās pierobežas ļaužu identitātes un piederības jautājumi – kas es esmu?” stāstīja režisore.
“Ikviens pieder savai dzimtajai vietai un tikai tad – savai valstij un zemei. Ja vietējās piederības sajūta pazūd, tad tiek pazaudēta saikne arī ar savu valsti. Mēs mēģinājām saprast, kā jūtas tie Latvijas iedzīvotāji, kas nav un nevar būt latvieši, bet grib piederēt savam ciemam, savam novadam, savai valstij. Vai tas ir iespējams? Kā? Kādas emocionālās un gluži vienkarši ikdienišķās, praktiskās problēmas jāatrisina, lai tā būtu? Un galu galā – vai viņi patiešām vēlas būt Latvijas iedzīvotāji? Šī filma uzdod daudz jautājumu un sniedz tikai dažas atbildes,” uzsvērts filmas aprakstā.
Stāstot par Indru un tās iedzīvotājiem, filmas idejas autore un režisore Indra Vaļeniece Latvijas Radio norādīja: "Tur ir ļoti daudz baltkrievu, ukraiņu, krievi, ļoti dažādas tautības, pat uzbeki, moldāvi tur atrodas. Tā viņu vienojošā lieta nav tautība. Un caur šo filmu un caur šīm sajūtām es mēģināju atrast, kas ir tas, kas viņus vieno, un kas ir tas, kas viņus vieno ar šo valsti, kas vieno ar šo zemi, kas vieno ar mani galu galā, jo bija atšķirīgas sajūtas, emocijas, tas, ko viņi dara, kā viņi dara.
Un man likās, ka ir svarīgi izstāstīt šo stāstu, kā viena varone saka: “Viņiem tur Latvijā!”, lai mēs ieraudzītu tie, kas tajā it kā īstākajā Latvijā dzīvo, ka ir arī tā."
Filmas operators ir Andrejs Verhoustinskis, montāžas režisore Madara Didrihsone, producentes Indra Vaļeniece un Dace Pūce.
Filmu vietnē “Youtube” var noskatīties bez maksas līdz 15. decembrim.
