"Latvijas animācijas pasaulē Nils Skapāns vienkārši ieradās un sāka strādāt – bez īpašas kinoizglītības, tikai savas intereses vilināts, kļuva par animācijas filmu operatoru un 90. gadu pašā sākumā pacietīgi kadru pa kadram filmēja studijas "Dauka" zīmētās filmas, tad pievienojās kinostudijas leļļu filmu grupas jaundibinātajai studijai "Animācijas brigāde". Apguvis leļļinieka prasmes, Nils Skapāns 1993. gadā kļūst par scenārija autoru pašiem mazākajiem skatītājiem domātā seriāla "Munks un Lemijs" 4. filmai, nākamajās sērijās viņš ir arī leļļu vadītājs un režisors, bet ar 7. sēriju "Lidojam?!" (1994) pēkšņi uzlido Eiropas animācijas virsotnē, saņemot galveno balvu – Kristāla lāci – Berlīnes starptautiskā kinofestivāla bērnu filmu konkursā "Generation" un vēl vairākas balvas citos festivālos Francijā un Skandināvijā," norādīja NKC.
Šo periodu portāla filmas.lv izlasē pārstāv arī "Munka un Lemija" nākamā sērija "Aste" (1994), bet 1996. gadā Nils Skapāns kā scenārija autors un režisors sāka veidot seriālu "Zvēri" un par filmu "Caurā māja" (1999) saņēma savu pirmo "Lielā Kristapa" balvu kā labākais animācijas režisors. Studijā "Animācijas brigāde" tapa arī pirmā Nila Skapāna "filma pieaugušajiem" – ar koka figūrām veidotā "Klucānija" (2000), bet šajā laikā Skapāns jau bija atradis savu "mūža materiālu" – plastilīnu.
2000. gadā Nils Skapāns pārcēlās uz Jura Podnieka studiju, kur iekārtoja savu neatkarīgā mākslinieka darbnīcu, nodēvējot to par studiju "Nilsons" un attīstot plastilīna animāciju; portālā filmas.lv var noskatīties visas šajā laikā veidotās filmas – "Pavasaris" (2000), "Diversija" (2001), "Smilšu pils" (2002), "Planēta Zolitūde" (2001). Ar filmu "Redzi, Trusi… Tētis brauc uz Londonu!" (2004) Nils Skapāns atgriezās Berlīnes kinofestivāla konkursā, nākamā šim festivālam atlasītā Skapāna filma bija "Burvīga diena" (2010). Strādājot Jura Podnieka studijā, Nils Skapāns izveidoja 13 filmas, un tās visas var noskatīties portālā filmas.lv – gan bērnu auditorijai domātās filmas "Raganas poga" (2006), "Puslācis" (2007), "Sasit spārnus" (2008), "Es gribu redzēt rūķīšus" (2012), gan mazliet pieaugušākiem skatītājiem adresētās filmas "Telefons" (2005) un "Tārpiņš" (2011).
Ar filmu "Kaķis maisā" (2013) sākās Nila Skapāna sadarbība ar studiju "Lokomotīve", kur tapa arī īsfilmas "Spoku stunda" (2014) un "Marsietis" (2015), bet 2017. gadā Nils Skapāns pabeidza darbu pie savas pirmās garāka formāta filmas "Mūsu ome rullē" (26 minūtes).
2014. gadā Nila Skapāna prasme strādāt ar plastilīna tēliem tika izmantota režisora Pētera Krilova dokumentālajā filmā "Uz spēles Latvija", radot ārkārtīgi svarīgu filmas daļu – animācijas valodā vizualizējot čekas pratināšanas. Šajā filmā aizsākas Nila Skapāna sadarbība ar studiju "VFS Films", kur tapa arī viņa nākamā un, kā izrādījās, pēdējā filma "Diendusa" – piedzīvojumu stāsts bērniem, kam pirmizrāde vēl tikai gaidāma, tāpēc portālā filmas.lv šobrīd var noskatīties filmas treileri.
Nila Skapāna filmu kolekciju portālā filmas.lv no 27. septembra var bez maksas skatīties visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets; studijā "Lokomotīve" veidotās Nila Skapāna filmas būs pieejamas portālā filmas.lv līdz 1. novembrim, tāpat arī pirmās četras filmas, kas tapušas studijā "Animācijas brigāde".
Portāls filmas.lv vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, kuru saturiski veido Nacionālais kino centrs un tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).
