Mītiem un leģendām apvītā „Kaza” darbojās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, atradās Vecrīgā, un tajā valdīja kāds īpašs brīvības gars un bohēmiska gaisotne.
Leģendārās kafejnīcas atmosfēru Laima Žurgina filmā restaurē caur cilvēku atmiņām un fotogrāfijām, jo neviens video materiāls no šīs vides nav saglabājies. ""Kaza” bija tāda dīvaina kompānija, tāds savārstījums no ļoti dažādām aprindām un arī dažādām tautībām, tādi jauni cilvēki, kurus neapmierināja vispārējā kārtība. Kuriem negribējās būt tieši tādiem, kādiem jābūt godīgiem padomju jauniešiem," filmā atminas Māra Ķimele.
Vienlaikus filma nav tikai atmiņas par "Kazu”, Laima Žurgina tajā parāda ļoti plašu laika kontekstu.
Pagājušā gadsimta 60. gadi bija liels pārmaiņu laiks visā pasaulē, un, lai arī Latvija atradās aiz ''dzelzs priekškara'', brīvības gars tomēr ielauzās arī pie mums. "Kaza” bija viena no saliņām, kur tas cirkulēja sevišķi spēcīgi. Tur pulcējās tā sauktie nepareizie jaunieši, lasīja nelegālo krievu samizdata literatūru, diskutēja par Džoisu, Kafku un Sartru, klausījās Dilana, Baezas un Visocka mūziku, pārsprieda Fellīni, Antonioni un Bergmana filmas.
Arī filmas režisore Laima Žurgina ir kādreizējā ''kaziste''. Filma viņai prasījusi ilgu gadu darbu, kura laikā savākts milzīgs, unikāls materiāls, tai skaitā neskaitāmas sarunas ar kādreizējiem kafejnīcas apmeklētājiem, kas tagad teju visi ir ļoti nozīmīgas Latvijas kultūras personības.
"Vienmēr savā darbā es cenšos domāt, cik tas būs interesanti pēc 50 gadiem vai pēc 100 gadiem. Vai tam ir jēga, ko es daru, vai tas nav viendienīgs. Un šajā gadījumā, ka tie cilvēki, tie filmas varoņi ir tādas personības, ko ar laiku novērtēs vēl vairāk, kā tas notiek parasti," stāsta Laima Žurgina.
Filmā ieraudzīsim veselu plejādi izcilu mūsu kultūras cilvēku – Imantu Lancmani, Imantu Kalniņu, Maiju Tabaku, Māru Ķimeli, Laimu Eglīti, Birutu Delli, Uldi Bērziņu, Juri Zvirgzdiņu un vēl daudzus citus. Viņi ne tikai kavēsies atmiņās, filma vēstīs arī par viņu personībām un ieguldījumu Latvijai, tāpat uzklausīs arī viņu domas par šodienu.
Tā Biruta Delle filmā norāda: "Šajā laikā nauda ir Dievs, visas dzīves jēga un saturs un domāšana, un filozofija, un viss, kas ir nauda. Vai tas ir labāk vai sliktāk – to es nezinu”. Ne visiem ir tik kritisks skats uz šodienu, tomēr ļoti asredzīgi procesiem seko līdzi viņi visi un viņos visos joprojām ir arī kaut kas ļoti jauneklīgs un nepieradināms. To izcelt arī bijis viens no filmas mērķiem.
"Arī es tā vienmēr esmu jutusies – neatkarīga. Mani nekad nav varējuši ietekmēt, es esmu darījusi un realizējusi dzīvē savu programmu. Un man liekas, ka tādi ir tie cilvēki filmā. Kāpēc es atstāju to sarunu ar Imantu Kalniņu finālā? Jo viņš rezumē, viņš pasaka to, ka ir tikai nedaudz to zvaigžņu, kas nenodod jaunības ideālus, kas nepielāgojas, kas paliek iekšēji brīvi, un man liekas, ka vispār tas ir jebkura radošuma pamatā – būt brīvam, neatkarīgam savos uzskatos neatkarīgi no laiku maiņām vai politiskajām formācijām. Tā cilvēks uztur sevī garīgo aktivitāti un tas palīdz nenovecot," stāsta Žurgina.
Laimas Žurginas dokumentālās filmas "Kaza kāpa debesīs” pirmizrāde būs 11. aprīlī kinoteātrī "Splendid Palace", pēc tam tai būs vairāki publiski seansi dažādās Latvijas kinozālēs.
