Pirms 30 gadiem gan pasaulē, gan arī Latvijā tā bija avangarda kustība, un tās nākotnei nopietni kritiķi maz ticēja. Latvijā tās ienākšana notika uz perestroikas fona. Par to arī vēsta Viktora Budas veidotā filma “Deju laikmets”.
"Savā laikā es iesāku ar televīziju. Tas bija sen, tad es organiski pārgāju uz deju mūziku, ar kuru esmu saistīts jau 15 gadus," stāsta filmas “Deju laikmets” režisors Viktors Buda. "Tāpēc šī filma ir likumsakarība."
Neapšaubāmi šīs filmas galvenais varonis ir deju mūzikas patriarhs Indulis Bilzēns. Šobrīd sirmais kungs arī tad bija krietni vecāks par saviem līdzgaitniekiem. Tomēr Vācijā mītošais žurnālists un mākslinieks ar tehno veidoja savdabīgu kultūras tiltu starp Rietumiem un Atmodas Latviju. Tieši viņš astoņdesmito gadu beigās uz Latviju atveda paša producēto dīdžeju zvaigzni Westbam.
Filma sastāv no arhīvu materiāliem un intervijām. Bez Bilzēna tajā piedalās arī mūsu dīdžeju kustības aizsācēji Uģis Polis, Jānis Krauklis un Roberts Gobziņš. Pasaules kontekstu iezīmē Westbam, viņš arī Maksimilians Lencs, tehno pionieris Deriks Mejs un mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis.
"Rīga mums bija pirmajā vietā. Pēc tam no Rīgas tas izplatījās uz Ļeņingradu. Šeit brauca puiši no Ļeņingradas, nākamie dīdžeji, elektroniķi un komponisti. Un viņi sāka rīkot reiva pasākumus Ļeņingradā planetārijā. Bet Maskavā pirmais reivs – "Gagarin Party" –, kura rīkošanā piedalījos arī es, notika 1991. gada decembrī. Tātad vēl pēc vairākiem gadiem," stāsta mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis.
Šis esot bijis viens no iemesliem, kādēļ filma vispirms tika izrādīta Krievijā. Tomēr arī mūsu skatītājiem deju mūzikas vēsture nešķiet garlaicīga, jo pirmizrādē kinoteātrī “Splendid Palace” brīvu vietu zālē nebija.
