Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Sākas Latvijas Jaunās mūzikas dienas

Kultūras ziņas

Attālinātā kultūrizglītība tuvplānā

Filmas «Janvāris» vajadzībām restaurē barikādes

Tauta un klusums runāja visskaļāk. Ieskats filmas «Janvāris» tapšanas aizkulisēs

Šajās dienās, ejot cauri Vecrīgai, gaisā jūtama ugunskura dūmu smarža, bet pie Saeimas nama var satikt 90. gadu stilā ģērbtus ļaudis un cilvēkus ar kinokamerām. Izskaidrojums pavisam vienkāršs – režisora Viestura Kairiša filmas “Janvāris” veidotāji restaurē 30 gadus senus notikumus, kas 1991. gada ziemā izmainīja Latvijas valsts likteni un atstāja emocionālus un neizdzēšamus nospiedumus tolaik jaunu cilvēku dzīvēs. Filmas kulminācijas epizožu filmēšanai mākslinieces Ievas Jurjānes vadībā ir uzceltas barikādes, bet vērienīgajās ainās piedalās dažādu paaudžu aktieri un masu skatu dalībnieki.

Barikāžu celšana ir filmas “Janvāris” mākslas departamenta ziņā, taču tas nav tikai krāsots putuplasts, izejmateriāli ir īsti betona kluči, ķieģeļi, koka baļķi, veca autotehnika… Filmas veidotāji netiecas radīt precīzu dokumentālu notikumu restaurāciju, tomēr sajūtas filmēšanas laukumā rada gandrīz autentisku iespaidu. Režisors Viesturs Kairišs atklāja, ka barikāžu ainas ir filmas kulminācija.

Daudzi masu skatu dalībnieki piedalīties filmas uzņemšanā pieteikušies tādēļ, ka viņu vecāki sargājuši valstij nozīmīgos objektus 1991. gada barikāžu laikā vai arī paši, būdami tolaik vēl gandrīz bērni, to piedzīvojuši klātienē.

Galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots atzīmēja, ka atmosfēra filmēšanas laukumā ir galvenais. Viņš dalījās savās pārdomās par barikādēm: “Tā neziņa un bailes, viss varēja notikt…

Manuprāt, tas bīstamākais nepārtraukti karājās gaisā, bet tauta un klusums ir tas, kas runāja visskaļāk un palīdzēja uzvarēt.”

Vecrīgas epizodēs ar kameru uz pleca ir arī filmas galvenais varonis – pēc kino alkstošais jauneklis Jazis. Traģiskajos notikumos vēlāk Bastejkalnā nāvējoši sašaus latviešu kinooperatorus Andri Slapiņu un Gvido Zvaigzni. Kā tā laika relikvija ir saglabājusies režisora Jura Podnieka “Betacam” kamera, un filmā kā zīme parādīsies arī Jura Podnieka tēls, kuru spēlēs igauņu aktieris Juhans Ulfsaks.

“Es esmu pietiekami vecs, lai šos notikumus un režisoru atcerētos. Es jau pirmajā mirklī sapratu, ka ar režisoru Podnieku esam pārāk atšķirīgi, tāpēc uz šo aspektu vispār nekoncentrējos. Ir jāiedziļinās situācijas kontekstā un tas jāizjūt,” pastāstīja Jura Podnieka atveidotājs.

Viesturs Kairišs piebilda:

“Juris Podnieks ir vairāk kultūrvaronis un tāda izcila personība, viņam jārēķinās, ka viņš vairs nepieder sev.”

Ar šīm epizodēm filmas “Janvāris” filmēšana noslēgsies. Ja situācija būs labvēlīga, filmu uz ekrāna plānots izlaist pēc gada – 2022. gada janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt