Režisore Agita Cāne-Ķīle un redaktore Daira Āboliņa sagatavojušas daudzsēriju televīzijas filmas “Ilgais ceļš kāpās” arheoloģiju. Līdz šim nezināmus faktus un aizkulises par leģendārā seriāla tapšanu uzzināsim sestdien Latvijas Televīzijas ēterā.
Šī būs pirmā filmas arheoloģija, kas veltīta detektīvu filmu režijas klasiķim, režisoram Aloizam Brenčam, kuram nākamgad apritētu 90 gadi.
Aizkustinošais Martas Ozolas, Artūra Bangas un Riharda Losberga mīlas trijstūra stāsts televīzijas daudzsēriju filmā “Ilgais ceļš kāpās” raisīja emocijas un padarīja Latvijas Kinostudijā uzņemto filmu par vienu no Padomju Savienībā skatītākajiem seriāliem.
Filmas “Ilgais ceļš kāpās” notikumi risinās pretrunīgi vērtētās Latvijas vēstures kontekstā. Apjomīgo vēstures sāgu filmēt tika uzticēts režisoram Aloizam Brenčam, bet scenāriju rakstīja tolaik padomju funkcionāriem pietuvinātais Oļegs Rudņevs.
“Te ir ļoti daudz jautājumu. Kāpēc tieši Brenčs? Kurš visu laiku taisa detektīvus, kāpēc tieši viņš ir tas režisors, kuram krīt vai nu laimīgā, vai arī ļoti grūtā loma pirmo reizi īstenot Latvijas kino vēsturē daudzsēriju filmu?” akcentē režisore Agita Cāne-Ķīle.
Starp tiem, kas uzskata, ka filma neatspoguļo patieso vēstures ainu, un tiem, kas uzteic par drosmi uzdrīkstēties, filmas arheoloģijas veidotāji patiesību meklē pa vidu. Pirmo reizi padomju kino filmā tika parādīts, ka uz Sibīriju izveda nevainīgus cilvēkus.
“Pilnīgi viss notika saskaņā ar Maskavu. Bet vienalga, tomēr tas notika. Tā, kā 80. gados varēja runāt par vēsturi, tā viņi runāja,” norāda Cāne-Ķīle.
Pētot ar filmas uzņemšanu saistītos notikumus un vēsturi, arheoloģijas veidotājas pārlasīja Kino muzejā saglabātās vēstules, kas savulaik no visas Padomju Savienības tika sūtītas galvenās lomas Martas atveidotājai Lilitai Ozoliņai.
Aktrise stāsta, ka vēstules likusi milzīgās kastēs. Skatītāji dalījušies ar savām domām un jūtām par šo filmu, atzinušies mīlestībā viņas varonei un lūguši, lai režisors sūta fotogrāfijas.
Savukārt Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā saglabājušās filmas proves un aktieru mēģinājumi. Aloizs Brenčs bija iecienījis strādāt tieši ar lietuviešu aktieriem, un Martas lomai tika mēģinātas vēl divas lietuviešu aktrises.
“Kā filmā stāsta pati Lilita, ka viņa pēc pirmajām provēm domājusi, ka viņai šī loma nespīd! Uz Artura un Riharda lomām mēģināja Ivaru Kalniņu. Ivars Kalniņš varēja būt gan Arturs, gan Rihards,” atklāj Cāne-Ķīle.
Abu galveno vīriešu varoņu lomas tomēr uzticēja lietuviešu aktieriem. Filmas arheoloģijas veidotāji sagādāja aizkustinošu Martas un Riharda tikšanos, pēc 38 gadiem apciemojot aktieri Romualdu Ramanauski.
Filmas “Ilgais ceļš kāpās” arheoloģija skatāma te:
