“Laiki. Cylvāki. Volūda” – šāds nosaukums dots jaunajai latgaliešu dokumentālajai filmai, kas vēsta par dažādu politisko režīmu attieksmi pret latgaliešu valodu. Filmā aptverts laika posms no 1920. līdz 1960. gadam, par kuru līdz šim ir tapuši tikai raksti, bet daudz kas palicis noklusēts.
“Kā 40 gadu laikā, teiksim tā, iebāzt latgaliešu rakstību, valodu, tiesības kaut kur zem akmeņa. Izlikties, ka to nav! Tas ir mērķis – parādīt, kā tas īsti notika,” stāstīja filmas producents un režisors Arnis Slobožaņins.
Lai gan filmas filmēšana tika sākta pērn, ideja par tās veidošanu radās pirms vairāk nekā diviem gadiem Amerikā dzīvojošam Pīteram Aloizam Ragaušam, kuram dzimtas saknes meklējamas Latgalē.
“Viņš atsūtīja man interesantu aprakstu par to situāciju, kas bija pirmās okupācijas laikā – 1941. gadā. Īss pārskats par latgaliešu tautas vēsturi. Apmēram tu lasi un tev mati ceļas stāvus. Vārdu sakot – jūs esat vēsturiska kļūda! Tāds pārskats bija!” stāstīja Arnis Slobožaņins.
Arnis Slobožaņins pastāstīja, ka “pilnmetrāžas dokumentālā filma stāsta par Latvijas vēsturē mazāk zināmiem notikumiem un atklāj aizmirstus faktus, kas parāda dažādu politisko režīmu attieksmi pret Latgales latviešiem un latgaliešu valodu. Gan demokrātijas laikā, piemēram, kāda bija Satversmes sapulces deputātu attieksme pret latgaliešu prasībām, kāda tā bija demokrātijas laikā pēc tam, kādi bija izstrādāti noteikumi. Ulmaņa laiks, laiks pēc tam padomju un nacistiskās okupācijas attieksme.
Lai tas nebūtu sausi, mēs to parādījām ar uzskatāmiem piemēriem, cilvēkstāstiem un personībām. Cilvēku likteņi šajos politiskajos dzirnakmeņos,” atklāja Slobožaņins.
Radošajai komandai, kas strādāja pie “Laiki. Cylvāki. Volūda” tapšanas, tas nav pirmais kopdarbs. Taču tieši šī filma bija vislielākais izaicinājums.
“Montāžas ziņā sapratām, kā cīnīties ar “runājošās galvas” kadriem, jo vēstures filmas, kur nav daudz iespēju dzīvajā vidē filmēt šo visu materiālu, savākt tos kadrus, kas ir interesanti, ko var skatīties,” atklāja filmas operators un montētājs Ivars Utināns.
Filmas veidotāji cer, ka pēc tās noskatīšanās profesionāliem vēsturniekiem būs vēlme pētīt filmā iekļauto informāciju vēl plašāk.
“Veidojot visas filmas un šo filmu tajā skaitā, rodas pavisam cits skatījums vispār uz posmu, kas bija pirms manis, jo es esmu 90. gadu bērns. Es it kā neesmu jau tiks jauns, bet tajā pašā laikā es vispār [par to neko] nezināju un skolā nebija nekas tāds mācīts,” atzina Ivars Utināns.
“Gribētu aicināt cilvēkus tiešām sagaidīt filmas galveno, pašu interesantāko un piesātinātāko daļu, stāstu par Ulmaņa laikiem,” aicināja Arnis Slobožaņins.
Filma pirmizrādi piedzīvos pirmdien, 27. aprīlī, plkst. 19.00 Latgales kongresa dienā biedrības "Latgolys Producentu Grupa" “Facebook” un “Youtube” kontos.
