Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Noslēdzies «Black Nights Film» festivāls Tallinā

Tallinas kino festivāla pārstāvis: Latvija ir kino ražošanas un interesantu piedāvājumu avangardā

Sestdienas, 26.novembra, vakarā svinīgā ceremonijā Tallinā, "Nordea" koncertzālē tika paziņoti kinofestivāla “Black Nights Film” laureāti, kurā vienu no galvenajām balvām guva arī režisora Viestura Kairiša veidotā spēlfilma “Melānijas hronika”. Festivāla filmu atlases komisijas pārstāvis Igors Guskovs pēc ceremonijas atzina, ka Latvija ir kino ražošanas un interesantu piedāvājumu avangardā.

„Divos galvenajos konkursos – galvenajā skatē un debijas filmu konkursā - šī bija vienīgā filma, kas pārstāvēja un lieliski reprezentēja trīs Baltijas valstu radošo spēku. Atkal Latvija!” pēc festivāla sacīja Guskovs.

Būtiski, ka Tallinas festivāls pievērš uzmanību tieši Baltijas valstu filmām un rīko īpašus pasākumus Baltijas kinoprofesionāļiem. Festivāla direktore jau kopš tās dibināšanas ir enerģiskā Tīna Loka, kurai pateicoties Tallinas festivāls ir ievērots Eiropas kino kartē. Viņa uzsver, ka vienīgais veids, kā konkurēt intensīvajā pasaules kino tirgū, ir turēties kopā savā reģionā:

„Baltijā katrs pats par sevi mēs esam pārāk vārgi. Mums ir pārāk mazas industrijas. Mēs varam uzvarēt un tikt pamanīti, ja esam kopā.

Mums jāveido kopīgi pasākumi, jāstāsta par sevi dažādās zemēs. Savādāk mēs pazudīsim. Jo pasaulē ir vairāk nekā 80 valstu, kuras veido māksliniecisku autorkino.”

Tallinas festivāls šogad nosvinēja 20.jubileju, un pirms trim gadiem tam piešķirta prestižā A kategorija, kas ļauj to ierindot 15 pasaules prestižāko kinofestivālu vidū līdzās Berlīnes, Toronto, Kannu, Venēcijas un citiem festivāliem. Tas nozīmē, ka te tiek piedāvātas tikai izcilas filmas, kas festivālā piedzīvo savas pirmizrādes, un līdzās tām notiek konferences un kino tirgus. Kopš pirmā festivāla, kuru apmeklēja vien 22 ārzemju viesi, šogad tika uzņemts rekordliels skaits – vairāk nekā tūkstoš viesu.

Loka uzskata, ka Baltijas kino ir jākļūst redzamākam. Īpaši Latvijas filmām, jo tās nemaz tik bieži neviesojoties lielajos festivālos:

„Jums jācīnās vairāk par savām pozīcijām savā zemē. Tā man šķiet, raugoties no ārpuses. Svarīgi rūpēties par budžetu un citām lietām, ko jūs varētu izmantot efektīvākā veidā.”

Arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma bilda, ka  Igaunijai ir izdevies izveidot nozīmīgāko festivālu Baltijā un sadarbības platformu: "Protams, tas ir jāatzīst, ka mums tādas platformas nav. To ir iespējams panākt ar lieliem ieguldījumiem daudzu gadu garumā. Diemžēl mums vairs nav kvalitatīva festivāla, kura vēsture ir ilgāka nekā daži gadi.”

Festivāls noslēdzies, bet Latvijas kino industrijai jāstiprina savas pozīcijas, cīnoties par lielāku budžetu, bet filmām jāturpina savs ceļš pie skatītājiem arī ārpus Latvijas. “Melānijas hronikai” tas ir izdevies, jo jau tuvākajā laikā to izrādīs kinoteātros Igaunijā un Somijā.

Šogad „Grand Prix” par labāko festivāla filmu – Bronzas vilka statuete un naudas balva 10 000 eiro  - devās pie Izraēlas filmu režisora Eitana Annera par smalku, emocionālu kinolenti “Klusā sirds”. Bet kā labākais režisors ar statueti un 5000 eiro tika apbalvots Nargess Abaijars no Irānas par filmu “Elpa”, kura iedziļinās mazas irāņu meitenītes pasaulē. Savukārt Latvijas filma “Melānijas hronika” tika apbalvota par labāko operatora darbu un Bronzas vilka statuete nokļuva operatora Ginta Bērziņa rokās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt