Pirmdien, 18. novembrī, pulksten 19.25 LTV1 demonstrēs godalgoto režisoru Ivara Zviedra un Ineses Kļavas jaunāko dokumentālo īsfilmu „Štābs Ipiķi" (Anša Epnera studija AVE) par bērniem un pieaugušajiem Latvijas tālākajā apdzīvotajā punktā pie Igaunijas robežas - Ipiķos. Filmas veidotāji poētiski atspoguļo pilsētas un lauku bērnu attiecības, liekot aizdomāties, kā viņu dzīves „trajektorijas" ietekmējusi vieta.
„Godīgi sakot, biju pārsteigts, cik liela atšķirība mūsdienās ir starp lauku un pilsētas bērniem. Zināju, ka atšķirības ir, bet nezināju, ka tik lielas," pirms filmas pirmizrādes uzsver viens no tās režisoriem Ivars Zviedris. Īpaši filmai tapis "Ipiķu reps", ko darinājis dzejnieks Kārlis Vērdiņš sadarbībā ar Jāni Ķirsi no "Framest" Mikus Abaroniņa izpildījumā.
Režisora un producenta Zigurda Vidiņa dokumentālā filma „Mēstepatās" (Studija 2) LTV1 ēterā būs skatāma otrdien, 19. novembrī, pulksten 20.00. Filma ieskicē politisko situāciju okupētajā Latvijā pirms 37 gadiem, kad Imants Ziedonis izveidoja domu biedru grupu ''Dižkoku atbrīvotāji'' – DAGi. Tālaika kino materiālos un fotogrāfijās ir iespēja redzēt Imantu Ziedoni un DAGu dalībniekus - Māru Zālīti, Annu Žīguri, Rozi Stiebru, Andri Buiķi, Vitoldu Kucinu un citus. Tagad viņi ar šodienas pieredzi vērtē laiku, kad sapnis par Latvijas valsti likās nereāli tāls. „Mēstepatās" atgādina jaunajai paaudzei, ka jebkuros apstākļos ir iespējams darīt pozitīvus darbus savas nācijas un valsts nākotnes vārdā. Filmas orģinālmūzikas komponists ir Mārtiņš Brauns.
Režisors Dainis Kļava filmā „Mitrais" (VFS Films) portretē vienu no pirmajiem Latvijas profesionālajiem dabas inspektoriem – Māri Mitrevicu, kurš savu darba mūžu veltījis Gaujas Nacionālajam parkam. Viņa dzīves gājums ir piesātināts „latvieša stāsts" – bēgļa gaitas kara laikā Vācijā, mežsaimnieka studijas Latvijā, plostnieka aroda apgūšana tieši pirms tā likvidēšanas, dabas sargāšana un cīņa ar Padomju nomenklatūras plāniem. „Tā kā latvietis ir cieši saistīts ar dabu, stāsts par dabas aizsargātāju Māri Mitrevicu ir arī vēstījums par Latviju kopumā. Viņš ar savu entuziasmu un spēju nosargāt daudzas Latvijas skaistākās vietas ir piemērs cilvēka gribasspēkam un mērķtiecībai," komentē režisors Dainis Kļava. Dokumentālā filma „Mitrais" LTV1 ēterā trešdien, 20. novembrī, pulksten 20.00.
Ceturtdien, 21. novembrī, pulksten 20.00 – jaunā režisora Dāvja Kaņepes filma „Vadātājs" (Mistrus Media). Filmas veidotāji devās ceļojumā pa Latviju, lai ieskatītos acīs latviešu vadātājam – gan tam, kas mājo pašā cilvēkā, gan mūsdienu Latvijas sociālajos procesos. „Latvieši esot viena no māņticīgākajām tautām Eiropas Savienībā. Radās ideja izveidot filmu, kas, meklējot vadātāju, pati pārņem savā varā skatītāju un liek aizdomāties par važām viņā pašā," skaidro filmas režisors Dāvis Kaņepe. Veidojot filmu vairāku tūkstošu kilometru garā ceļojumā pa Latviju, režisors aizdomājies arī par savu „vadātāju" un uzskata, ka daudzos aspektos Latvija 95. gadskārtas priekšvakarā ir apmaldījusies un tai ir savi vadātāji.
Režisora Mārtiņa Grauda filma "Gauja. Divreiz vienā upē" (SKUBA films), kas tiks demonstrēta piektdien, 22. novembrī, pulksten 19.30, dokumentēs Latvijas mūsdienu realitāti Gaujas krastos, atsaucoties uz vienu no pirmajām latviešu skaņu dokumentālajām filmām „Gauja" (1934). „Ar filmas producentiem Sandiju Semjonovu un Gundaru Rēderu, kā arī redaktoru Ati Klimoviču tvērām notikumus un nejaušības Gaujas krastos teju pēc 80 gadiem. Fiksējām gan notikumus, gan cilvēku pārdomas par šo upi, dokumentāli poētiskā stilā atspoguļojot Latvijas realitāti," filmas veidošanas procesu apraksta režisors Mārtiņš Grauds.
Īsfilmu konkursu „Latvijai – 95. Latvija šodien" organizēja Latvijas Televīzijas sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. No 21 iesniegtā piedāvājuma piecas atbalstītās īsfilmas ne tikai atspoguļo aktualitātes, bet arī fiksē vēstures atstātās pēdas mūsdienās un meklē dziļākas likumsakarības Latvijas procesos. Nākotnē ar nosaukumu "Latvijas kods" LTV cer turpināt atbalstīt dokumentālo stāstu veidošanu, kas fiksētu Latvijas dzīvi šodien, kā arī integrētu vēsturi mūsdienās un mūsdienas Latvijas vēsturē, sniedzot māksliniecisku un informatīvu ieguldījumu nākamajām paaudzēm.
