Fotoizstādē aplūkojamas sabiedriski nozīmīgu pieminekļu, piemiņas zīmju un dekoratīvu skulptūru fotogrāfijas, kas atspoguļo tēlniecības objektu klāstu Rīgā vairāku gadsimtu garumā (no 1682. līdz 2012.gadam). Daudzi no šiem arhitektoniski un plastiski darinātiem pieminekļiem ir kļuvuši par simboliem, kuros iemiesotas latviešu tautas likteņa zīmes.
Izstādes ekspozīcija pierāda, ka Rīga var lepoties ar tādiem izciliem monumentālās tēlniecības paraugiem kā Brīvības piemineklis (1935) un Brāļu kapu ansamblis (1936), kurus radījis latviešu monumentālās tēlniecības pamatlicējs Kārlis Zāle. Latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa tēlu akmenī (1929) iemiesojis Kārļa Zāles laikabiedrs Teodors Zaļkalns. Tēlnieka Kārļa Zemdega piemineklis dzejniekam Rainim (1965) izteic dzejnieka nerimtīgo gara spēku.
Latviešu tēlniecības darbos joprojām ir uzsvērta masu tektonika un granīta apstrādes tradīcijas - piemineklis pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (1973, tēlnieks Ļevs Bukovskis, arhitekts Georgs Baumanis), piemineklis Dainu tēvam Krišjānim Baronam (1985, tēlniece Lea Davidova-Medene, arhitekts Gunārs Asaris), piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam (1981, tēlniece Lūcija Žurgina).
Latviešu tēlniecības bagātā satura un formu daudzveidība izpaužas dekoratīvos figuratīvās tēlniecības darbos Rīgas parkos - "Mana zeme" (1968, tēlniece Aleksandra Briede), "Kumeliņš" (1970, tēlniece Gaida Grundberga).
Savukārt jaunie tēlnieki pilsētvidē savos darbos ienes jaunu formu, materiālu un apdares risinājumu - vides skulptūra "Rīdzinieki" (2012, tēlnieks Ģirts Burvis), "Rīgas torņu skaitītājs" (2007, tēlniece Olga Šilova) un citi.
Fotoizstāde tapusi, atzīmējot Starptautisko kultūras pieminekļu un ievērojamo vietu dienu 18.aprīlī, kas pēc Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības iniciatīvas tiek svinēta kopš 1985.gada.
