Seriāls vēstīs par nacionālo pretošanās kustību Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Dokumentāli fakti un reālas vēsturiskas personības tajā būs sapludināti ar izdomātiem tēliem un sižeta līnijām. Seriāla idejas autors, scenārists un viens no režisoriem ir Normunds Pucis, kurš strādā sadarbībā Armandu Zvirbuli.
Ar producenti Artu Ģigu Latvijas Radio tiekas Stūra mājas pagalmā, kur iekārtota kino pilsētiņa. Viņa ved uz notikumu epicentru – ēkas trešo stāvu, kur tieši tobrīd jāsākas filmā nozīmīgas ainas uzņemšanai.
Latvijas Radio ir iespēja pavērot, kā top galvenā varoņa Vitolda pratināšanas aina. Kādā no Stūra mājas baisajām telpām viņu pratina augsta ranga čekas virsnieks, mēģinot pielauzt uz sadarbību.
Galvenajā lomā – jaunais aktieris Jēkabs Reinis. „Vitolds ir nonācis čekā, kļūst skaidrs, ka viņš ir kļuvis par upuri spiegu spēlēs. Viņš pats to sāk saprast, jo visu laiku šīs iespējas uzzināt viņam nebija. Ar viņu tika manipulēts. Jā, šī praktiski ir jau finiša taisne, kurā Vitoldam kā tēlam kļūst viss skaidrs. Visa šī bezjēdzīgā, varētu teikt, misija, kas jau sākotnēji ir lemta neveiksmei, jo čeka jau to visu ir zinājusi,” stāsta galvenās lomas atveidotājs.
''Filmējoties palīdz vide, jo te ir tāda nāves elpa visu laiku jūtama Te ir ļoti neomulīgi un baisi, jo iztēlē to redzi, cik te daudz likteņu ir salauzts”.
Lai sagatavotu nākamajai ainai, Jēkabu Reini jau gaida grimētāja Stīna Skulme-Balode: „Mūsu uzdevums viņu padarīt mazlietiņ nožēlojamāku, ka viņš ir sists un spīdzināts.”
Stīnai Skulmei-Balodei, strādājot pie deviņu sēriju seriāla, ir iespējas izpaust savu meistarību visdažādākajos virzienos: „Šeit ir ļoti dažādas specifikas. Ir, pieņemsim, skaistie grimi, kas ir Londonā, kur ir skaisti, sakopti cilvēki. Gan nekārtīgāki kā šeit – čekas mājā, kur ir arī izmocīti un sisti cilvēki. Gan netīrumu komplekti, kas jāizmanto, lai atainotu puišus, kas dzīvo mežā, lai skatītājs varētu tam visam noticēt.”
Grimētājas pieminētās vides visai precīzi atspoguļo filmas galveno varoņu likteņu līkločus. Filma vēstīs par nacionālo partizānu cīņu pret padomju okupāciju, kas dažādu iemeslu dēļ ir maz apskatīta mūsu vēstures lappuse.
Notikumu fokusā būs 1949.gads, kad angļu izlūkdienests MI6 savervē latviešu emigrantu, bijušo leģionāru Vitoldu un nosūta misijā uz Latviju. Viņš ir pārliecināts, ka viņa uzdevums ir palīdzēt nacionālajiem partizāniem, bet angļus interesē tikai izlūkošanas dati, līdz Vitolds nokļūst slazdā.
Reāli vēsturiski notikumi un personāži filmā mīsies ar izdomātām situācijām un varoņiem.
„Galvenajā lomā ir Jēkabs Reinis, tā loma viņam ir kā radīta. Tad vēl no brīnišķīgiem aktieriem ir Uldis Dumpis, kurš spēlē reālu vēsturisku personu Kārli Zariņu, kas bija mūsu vēstnieks Anglijā un būtībā viņš bija Latvijas valdības vadītājs tajā laikā. Rūdolfs Silarājs arī ir reāla vēsturiska persona, ko spēlē jaunais Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba. Dainis Grūbe spēlē galveno ļaundari. Agnese Cīrule ir izdomāts tēls, bet bez kura nekādi nevar iztikt, jo starp vīriešiem jābūt arī sievietei. Aurēlija Anužīte spēlē Kārļa Zariņa sievu. Un ļoti daudz Rīgas Krievu teātra aktieru, kuri ir absolūti lieliski un arī mums liels atklājums,” stāsta producente Arta Ģiga.
Pie filmas strādā divi režisori - Armands Zvirbulis un Normunds Pucis, kurš ir arī filmas idejas un scenārija autors. Viņš atklāj stāsta aktualitāti:
„Jā, laiks ir pagājis, bet situācija pat ir ļoti līdzīga šodien. Mēs neesam okupēti, bet notiek hibrīdkarš tepat un apkārt.
Un arī cilvēki pieņem dažādus piedāvājumus un nostājas vienā vai otrā pusē. Tas notiek maigāk un aizplīvurotāk tikai. Mūsu filmas stāsts ir noticis daudz skaudrākos apstākļos, bet tas runā par šodienu, par šodienas cilvēkiem, par mums pašiem.”
Filmai izraudzītajā nosaukumā „Sarkanais mežs” ietilpināta gan konkrēta atsauce, gan simbolisks konteksts. „Interesanti, ka šī operācija no Rietumu puses tika nosaukta vārdā „jungle” – „džungļi”, tātad tas mūsu izpratnē ir mežs. Un „sarkanais” arī ļoti daudznozīmīgs vārds – tas ietver dramatiskus notikumus, kas arī mūsu filmā būs – asinis, nodevība, uguns. Arī šī nozīme, kāda ir sarkanajai krāsai komunistiskās partijas un šīs sistēmas kontekstā,” skaidro Pucis.
Seriāla „Sarkanais mežs” filmēšana turpināsies vēl aptuveni mēnesi, tad sāksies montāža. Plānots, ka ceļu pie skatītājiem Latvijas Televīzijā tas sāks nākamā gada sākumā. Tam būs deviņas sērijas.
