Strasbūrā diskutē par Eiropas kino problēmām

Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā Eiropas Jauniešu dienu ietvaros norisinās diskusija par Eiropas kino problēmam. Nepietiekamais finansējums, ne pārāk plašā pieejamība, nespēja konkurēt ar Holivudas kino industriju – tikai daži no šķēršļiem, kas jāpārvar Eiropas kino.

„Filmu industrija spēj veidot kopējo priekšstatu par eiropiešiem un mums vajadzētu to izmantot,” – tā diskusiju par Eiropas kino lomu filmu industrijā atklāj Eiropas Parlamenta Kultūras komitejas vadītāja Dorisa Peka.

Diskusijā Strasbūrā pulcējušies kino žurnālisti, režisori, kino festivālu direktori un citi filmu industriju pārstāvji, lai diskutētu ar jauniešiem par Eiropas kino izaicinājumiem. Nepietiekamais finansējums, ne pārāk plašā pieejamība, nespēja konkurēt ar Holivudas kino industriju – tikai daži no šķēršļiem, kas jāpārvar Eiropas kino.

Andrea ir EP „Lux” kino balvas ieguvējs. „Lux” kino balvu piešķir par izcilību sociālu un politiski nozīmīgu tēmu atspoguļošanā. Andrea filma “Šun Lī un dzejnieks” ir stāsts par kāda tekstila rūpnīcas darbinieci, kura tiek izsūtīta piespiedu darbos. Filma ir itāļu un mandarīnu valodā. Lai tā būtu pieejama plašākai auditorijai, to bija nepieciešams tulkot. Eiropas kino tiek radīts 24 valodās, tāpēc lielas auditorijas nozīmē lielākus izdevumus. Pateicoties balvai, Andrea filma apceļoja vairāku valstu kinoteātrus. Tomēr ne visām Eiropā radītām filmām ir iespēja iekarot lielos ekrānus.

Mūžīgā sāpe par kino nepietiekamo finansējumu paceļ jautājumu - vai kino ir tikai prece?

„Uzskats, ka filma ir vienkārši prece, noved jūs pie kino tirgus, kas absolūti atšķiras no tā, kurā esmu es,” saka  Andrea.

Andrea nespēj savu darbu skatīt tikai kā preci. To dara producents un arī masu mediji.

„Katru pirmdienu jums avīzēs ir labāko filmu saraksti pēc nedēļas kases ienākumiem. Labākie ienākumi nozīmē vienkārši naudu un skatītājus, ko iegūst filma,” skaidro Andrea.

Filmas vērtēšana pēc tās peļņas nav labvēlīga mazāka budžeta kinodarbiem, jo liek tiem palikt nepamanītiem. Tomēr publika uzskata, ka kino ir prece un tai ir jāspēj sevi atpelnīt neatkarīgi no budžeta apmēriem. Tas atšķir Holivudas kino no Eiropas kino. Amerikas kino tiek radīts peļņai. Martošs, jaunietis no Polijas, uzskata, ka Eiropas kino nav spējīgs konkurēt ar Amerikas kino, kas tiek radīts kā masu produkcija.

Mums filmās ir dvēsele, mums ir mākslas vērtības. Tas ir vissvarīgākais saprātīgam, jutīgam skatītājam. Taču filma ir arī prece, lai pelnītu naudu. Un ar naudas pelnīšanu mums ir problēma. Domāju, ka Eiropas Savienības kino veidotāji ir aizmirsuši par tipiskām žanra filmām. Amerikas industrija tās taisa visu laiku. Tieši tā ir prece. Ja ejat uz kino ASV, jūs zināt, ko redzēsiet, ” stāsta Martošs.

Kino, kas uzrunā visus, ir pelnošāks nekā kino, kas ir radīts nišas auditorijām. Amerikas kultūra ir tīkamāka vairumam cilvēku, jo runā par sadzīvi un ir vieglāk saprotama. Turpretī Eiropas kino izceļas ar mākslinieciskumu un domājošu publiku. Tādu viedokli pauž jaunieši. Students Mets no Īrijas uzskata, ka īpaši Amerikas televīzija ietekmē kino skatīšanās paradumus.

„Auditorijas gaumi, šķiet, veido televīzija. Un plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmas veido galvenokārt slikti ASV šovi,” spriež Mets.

Andrea Segres atzīst, ka televīzija ir jaunais rituāls. Arī viņš ir iemīļojis vairākus kulta seriālus. Tas tikai liecina par piedāvājuma dažādību un to, ka seriāli ir pierādījuši sevi ar kvalitāti. Turklāt televīzijas projektiem mēdz piesaistīt kino režisorus, aktierus un scenāristus. Lai arī televīzija var būt konkurents kino, tie viens otru neaizstāj.

Eiropas kino no Holivudas kino atšķir arī tā kulturālā daudzveidība. Kino žurnālists Domeniko La Porta uzskata, ka ir labi, ja ir daudzveidība, tomēr kino pārprodukcija nozīmē, ka visām filmām naudas nepietiks.

Ir labi, ja ir dažādība, bet mums ir pārāk daudz dažādības. Tas nozīmē, ka katru gadu aizvien vairāk un vairāk filmu tiek saražots. Pērn mums bija vairāk nekā 1500 Eiropas filmu. Lai tās visas parādītu, faktiski trūkst kinoteātru. Vai varbūt tās jārāda tikai vienu nedēļu. Un, ja tām nav panākumu šajā nedēļā jebkāda iemesla dēļ, iespējams, tāpēc, ka ārā ir labs laiks vai televīzijā rāda futbola čempionātu, jūs šajā nedēļā neaizejat noskatīties filmu, tad filma tiek noņemta,” modelē Domeniko.

Nauda nosaka, uz cik ekrāniem filma tiek rādīta. Taču Eiropas kino aktualitāti nosaka skatītāju izvēle. Tribekas filmas festivāla mākslinieciskas direktors Frederiks Bojērs uzsver, ka inteliģentais skatītājs izvēlēsies to, kas viņam interesē, nevis to, ko viņam centīsies pārdot.

„Šodien ir tikai no jums pašiem atkarīga aktīva meklēšana, kādas filmas gribat skatīties. Ja ejat uz kino skatīties filmu, kura jums kaut ko atgādina vai kaut ko dod, jūs zināt, uz ko ejat. Tā jūs atrodat tieši to, kas interesē tieši jūs un tieši šādā veidā. Citādi jūs esat Amerikas mārketinga sistēmā. Tas nozīmē, ka jūs redzēsiet tikai reklāmas un žurnālu vākus, kuri jebkurā gadījumā ir apmaksāti,” skaidro Frederiko.

Cīņā ar televīziju un Holivudu Eiropas kino var iegūt skatītāju, pateicoties tā kulturālajai daudzveidībai. Taču no finansējuma ir atkarīgs, vai tas nonāk līdz skatītājam vai nē. Tad tā kļūst par skatītāja privilēģiju izvēlēties sev tīkamāko kino.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti