Stāsts par trim zudušām pasaulēm. Daudzsēriju filmas «Krimināllieta iesācējam» apskats

Daudzsēriju mākslas filmai "Krimināllieta iesācējam" piemīt vairākas īpašības, kas palīdz uzrunāt latviešu skatītāju. Tas ir detektīvs, tas ir veidots, atsaucoties uz Latvijā zināma un atzīta autora literārā darba motīviem, tas runā par spraigu un interesantu laiku Latvijas vēsturē – 1990. gadiem, ar kura noskaņu liela daļa Latvijas sabiedrības spēj identificēties. Otra daļa sabiedrības vēlas to izzināt, lai labāk saprastu savu izcelsmi un laiku, kas bijusi robežšķirtne starp divām dažādām pasaulēm.

Filma atsauc atmiņā deviņdesmito sajūtas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir interjeri ar brūnajām, visu dzīvokli pārņemošām sekcijām, pelēcīgie paklāji, ūdeni karsējošās spirāles un ādas mašīnu sēdekļi ar koka masāžas bumbiņām. Tikmēr formas ziņā līdzās klasiskajam detektīvam tajā ir sapludināti vairāki žanri: spiegu spēles, politisks trilleris, bandītu un policistu cīņas. Pārstāvētas arī dažādas sabiedrības grupas: tajā ir kaut kas no spiegiem un slepenajiem aģentiem, kā arī no bandītiem un policistiem. Filmas centrā, atbildot arvien augošajai nepieciešamībai izcelt sievietes, nevis veidot stāstus ar sievieti kā piedevu vīrieša pasaulē – spēcīga, neatkarīga, gudra sieviete, kuras dzīves stāstu stāstot, atklājas filmas sižets. Taču filma arī dod ieskatu sava veida elitē, un deviņdesmito notikumu atblāzmas ir visai selektīvas – tajā neredzam rindā stāvēšanu, trūkumu, mahinācijas ar pirkšanām/pārdošanām, legālu vai nelegālu importa preču realizāciju vai dažādu oportūnistisko kadru veiksmīgākus un neveiksmīgākus mēģinājumus izsisties, iebāžot kabatās zīmīgas naudas summas. Šo laiku varētu apzīmēt ar vārdiem "haotisks izmisums", kurš dažus motivējis triekties pēc jaunām iespējām, būvējot savu kapitālu vai politisko ietekmi, bet citiem licis slīgt traumatiskā nabadzībā.

Filma, visbeidzot, ir piezemēts un racionāls, mazliet estetizēts skats uz šo tik piesātināto laika periodu, kurā vardarbība, sociālā nevienlīdzība, dažkārt izdzīvošana par katru cenu bija ikdiena.

Otra laika līnija ir sešdesmito gadu vidus – manu vecāku bērnības laiks, kas filmā iekrāsoti ar drūmu nolemtības nokrāsu, kurā sākotnēji tās varoņus redzam iesprostotus ikdienas rutīnas, zudušo iespēju un šantāžas važās.

Daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" uzņemšana

"Krimināllieta iesācējam" ir veidota pēc Andra Kolberga romāna "Meklējiet sievieti" motīviem. Domāju, ka filma un tās komanda piedzīvoja spēcīgu satricinājumu skaudro aktualitāšu – Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā – rezultātā. Ne par velti tās pirmizrādi atlika par dažiem mēnešiem. Iespējams, pirms militārā iebrukuma skats uz daudzsēriju filmu, kuras galvenā varone ir latviešu tautības Krievijas ietekmes aģente, būtu citādāks. Politiskās aktualitātes tam piešķīrušas pretrunīgu nokrāsu. Taču, neskatoties uz tematiskajām detaļām, kas saistītas arī ar 1995. gadā publicētā romāna ietvaru, kopumā Armanda Zvirbuļa un viņa komandas piedāvātais pārdzīvojums vai piedzīvojums skatītājam ir aizraujošs no pirmās līdz pēdējai sērijai un ļoti labi turas kopā.

Jāpiezīmē, ka latviešu seriālu nozare pēdējos gados piedzīvojusi gan finansējuma pieaugumu, gan kvalitātes uzlabošanos. To motivē dažādo interneta platformu ietekmes palielināšanās, kas notikusi, pateicoties Covid-19 pandēmijai, kuru galvenais pārdošanas produkts ir tieši seriāli. Tas atbilst arī mūsdienu cilvēka dzīvesstila izvēlēm un mazā datora vai televizora ekrāna specifikai. Finansējuma pieaugums, pateicoties Nacionālā kino centra izsludinātajam konkursam, vai žanra aktualitāte ir sildījuši latviešu seriālu vai "daudzsēriju mākslas filmu" nozari, pēdējos gados ļaujot tapt vairākiem saturīgi un vizuāli interesantiem projektiem – Jaunā Rīgas teātra daudzsēriju mākslas filmai "Aģentūra", vairāku režisoru komandas veidotajai daudzsēriju mākslas filmai "Emīlija. Latvijas preses karaliene" un arī Armanda Zvirbuļa veidotajam darbam "Krimināllieta iesācējam".

Meklējot Kolberga romānu, atradu deviņdesmitajos gados izdotu rakstnieka kriminālstāstu un romānu sēriju. Uz grāmatu vākiem viss, kas nepieciešams 90. gadu pusmūža vīrieša, šodien jau kāda vectētiņa, iztēlei: detektīvi, ļaundari, policisti, dārglietas, nauda, kailas sievietes un ieroči.

Bet kādā ietvarā lai šo 1990. gados radušos saturu pasniedz mūsdienu neatkarīgās, eiropeiskās un varbūt pat progresīvās Latvijas cilvēkam? Šeit vairs ar kailu sievieti un šaujamieroci uz vāka nepietiks.

Neviļus nākas arī domāt par Edgara Vollesa kriminālromāniem mana vectēva grāmatu plauktā, kuru "asumu" apzīmēja sarkano asins pilīšu daudzums uz grāmatas muguras. Armanda Zvirbuļa veidotajā daudzsēriju mākslas filmā asins pilīšu varbūt nebūtu nemaz tik daudz, vardarbību un asiņainumu aizstāj sižetiskas nianses un pavērsieni, ceļošana laikā, kā arī nostalģiju raisošs deviņdesmito noskaņas efekts.

Daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" uzņemšana

Jāatzīmē, ka seriālā atrodama dažādu varoņu buķete – izmeklētāji, armēņu mafijas pārstāvji, politiķi, latviešu un krievu čekas aģenti, kam izdodas veiksmīgi pārprofilēties līdz ar Latvijas neatkarības iestāšanos. Seriāla centrā sievietes stāsts, kuras noslēpumainā slepkavība, līdzīgi kā Linča seriālā "Tvinpīka", ir visu darba notikumu pamatā un kuras dzīvesstāstu izstāstot, atklājas arī visi nozieguma motīvi un fineses.

Jāizceļ arī ir paaudžu satikšanās, kas vērojama visās sižeta līnijās. Sāksim ar policistiem, starp kuriem priekšzīmīgais un ideālu pilnais jaunais izmeklētājs Aldis Kārkliņš (Ritvars Logins), kurš strādā policijas nodaļas priekšnieka Agra Sidraba (Ģirts Krūmiņš) vadībā. Par priekšnieku nav skaidrības – alkohola problēmu, pilnīga ilūziju zuduma par savu darbu un bezcerības mākts, Sidrabs, iespējams, ir vai ir bijis gan uzpērkams, gan ietekmējams, gan manipulējams.

Otra paaudžu tikšanās redzama galvenās varones Natas Nolles (Madara Zviedre) vai Natālijas Laukjānes (Diāna Krista Stafecka) attiecībās ar viņas māti (Ināra Slucka) un meitu. Kamēr vecmāmiņa alkst pēc zudušām privilēģijām, māte īsteno citu valstu politisko programmu, savā darbā un padomju sistēmā paradoksālā un nežēlīgā veidā rodot brīvību un varu. Viņas meitai savukārt atšķirībā no abām pārējām savas ģimenes sievietēm ir gan spēcīgi ideāli, gan vēlme cīnīties par tiem. Kaut kas līdzīgs notiek arī izmeklētāju starpā. Arī mafijas pārstāvju vidū paaudžu sadursme – zādzību organizatora tēva Gošas Azarjana (Hrants Tokhatjans) un noziegumu izpildītāja dēla Ģimas (Jurijs Djakonovs) starpā.

Daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" uzņemšana

Sekojot galvenās varones dzīvesstāstam, atklājas, ka filmas tēli katrs savā veidā ir iesprostoti, viņu izdarītās izvēles nav autentiskas ne Natas Nolles gadījumā, ne arī deputāta Silšalkas (Mārcis Maņjakovs) gadījumā, ne arī dažādo kriminālo aprindu pārstāvju gadījumā, kuru starpā viens no spēcīgākajiem tēliem – ukraiņu aktiera Alekseja Gorbunova atveidotais Antons Nitišs. Visi no vadošajiem un sižetu virzošajiem varoņiem ir apstākļu ķīlnieki.

Tāpēc nepamet sajūta, ka mēs vērojam kādu lielāku šaha spēli. Kas tad būtu šie spēlētāji?

Kārdinājums būtu saskatīt figūriņu kustinātājus spiegos, bet, pavērojot nedaudz rūpīgāk, kļūst redzams, ka arī viņi paši ir vien spēles kauliņi, varbūt ne gluži bandinieki, bet arī nekas vairāk par zirdziņiem vai laidņiem. Drīzāk abās pusēs esam mēs paši kā sabiedrība. Mūsu vērtības, drosme un ideāli pret mūsu varaskāri, alkatību un cinismu. Gala rezultātā seriāls noslēdzas līdzīgi kā šaha spēles izskaņa, liela daļa spēles kauliņu ir zaudēti visos sociālajos slāņos, ko reprezentē tēli. Vien jautājums par spēles uzvarētāju paliek atvērts, un tas vēl arvien ir mūsu pašu rokās.

Jau iepriekš rakstīju, ka "Krimināllieta iesācējam" ir stāsts par divām pasaulēm, kuras vairs neeksistē – padomju laiku un deviņdesmito gadu Latviju. Taču šīm divām pievienojas arī trešā zudusī pasaule, kas saistīta ar politisko kontekstu, kas pastāvēja līdz šī gada 24. februārim. Filmas uzņemšanas laikā interesantam un estetizētam stāstam par Krievijas aģentiem, ko izspēlē krievu, ukraiņu, armēņu, latviešu un lietuviešu aktieri, bija paredzēta daudz plašāka auditorija. Nebūtu arī pārsteigums, ka seriāls ne vien tematikas un satura, bet arī producēšanas apstākļu dēļ varētu izsaukt zināmu viļņošanos un kritiku. Taču skatīties, dzīvot līdzi un izbaudīt šīs krimināllietas iesācējam šķetināšanu neviens nevar aizliegt. Jāatceras tikai, ka gaišmatainā sešdesmito Natālija ir tā pati deviņdesmito rudmate Nata!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt