Stāstnieka balle. Ritas Rudušas pārdomas par filmu «Formans pret Formanu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF) 18. oktobrī būs skatāma režisoru Jakuba Hejnas un Helenas Tržeštikovas dokumentālā filma “Formans pret Formanu”. Pārdomās par filmu dalās žurnāliste Rita Ruduša.

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF), kas šogad norisinās no 15. līdz 25. oktobrim, vienpadsmit dienās tiek izrādītas 129 filmas, seansus piedāvājot gan klātienē, gan tiešsaistē. Festivāla programmā šogad – pasaules kinofestivālos atzinību guvuši darbi, drosmīgi skatupunkti no Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstīm, talantīgas debijas un ilgi gaidīti pašmāju kinodarbi.

Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv lasītājiem piedāvā iepazīties ar filmām, kas ir ne tikai augstvērtīgi mākslas darbi, bet arī rosina pārdomas un diskusijas par sabiedrībai aktuāliem tematiem.

Par vienpadsmit Riga IFF filmām raksta cilvēki, kuru personiskā un profesionālā pieredze sniedz īpašu ieskatu filmas tematikā, lai caur kultūras un kino prizmu veicinātu domu apmaiņu par pasaulē un Latvijā notiekošo.

Atzīstos, man pietrūkst Vāclava Havela. Un Jozefa Škvorecka arī pietrūkst. Un, kā es sapratu, noskatoties dokumentālo filmu “Formans pret Formanu”, Miloša Formana tāpat. Šos lieliskos čehu vīrus – laikabiedrus vieno esības vieglums, pamatīgums un domas skaidrība – un šķiet, ka viņu balss mums šodien ļoti noderētu. Labi, ka ir literatūra un kino, kas par šādām balsīm atgādina un ļauj tajās no jauna ieklausīties.

Režisoru Jakuba Hejnas un Helenas Tržeštikovas dokumentālā filma, kas pirmizrādi piedzīvoja pērn Kannu kinofestivālā un ir iekļauta šī gada Riga IFF programmā, ir lineārs, no arhīva kadriem savērpts stāstījums par dzirkstošā režisora dzīvi divos secīgos posmos – Formans Čehoslovākijā un Formans ASV.

Abi posmi nav pretrunā viens ar otru, arī galvenā varoņa pamata raksturlielumi nav savstarpējā pretrunā – gan Eiropā, gan ASV Formans ir lielisks stāstnieks ar vērīgu aci un asu prātu, un zemu tolerances līmeni pret bezjēdzību.

Tāpēc līdz galam nav skaidra vārda “pret” nozīme nosaukumā – iespējams, autori gribējuši mest tiltiņu uz režisores Veras Htilovas 1982. gada dokumentālo filmu “Htilova pret Formanu”, kuras kadri izmantoti arī jaunajā portretā. Šajā filmā vārds “pret” bija īsti vietā, jo Htilova apbēra Formanu ar jautājumiem – nerimstošiem un lieliem kā krusas graudi. Formans, kurš tobrīd filmēja “Regaimu” (1981), atbildēja rāmi un izsvērti: “Man bail pateikt kaut ko lielu, svarīgu un viedu. Un ja nu mana filma izrādās sūds?”

Bet atgriežamies pie Hejnas un Tržeštikovas biogrāfiskās kino esejas (sauksim to tā). Tajā nav nekādas jautājumu krusas, patiesībā vispār jautājumu nav, ir tikai dinamiski samontēts divu teicēju balsī izstāstīts radošas personības dzīves gājums – viens teicējs ir pats Milošs Formans, kurš redzams dažādu arhīvu kadros – mājās, filmēšanas laukumos, festivālos, ar pirmo sievu un pirmo dvīņu dēlu pāri, ar otro sievu un otro dvīņu dēlu pāri, un – šis ir īpaši aizkustinoši – kailu rumpi un peldbiksēs stāvam Kannu saulē un laiski sarunājamies ar žurnālistu. Otrais stāstnieks ir Formana dēls, aktieris Petrs Formans, kurš aizkadrā lasa fragmentus no Formana autobiogrāfijas “Ko gan es zinu?”. Pārejas no monologiem kadrā uz aizkadra atmiņām ir teju nemanāmas, un ar dažādām kamerām dažādos gados, dažādu operatori filmētie arhīvu kadri plūst viegli, bez klupieniem, liekot secināt, ka arī Hejna un Tržeštikova ir labi stāstnieki, un arī viņiem domas skaidrība nav sveša. 

“Man patīk stāstīt stāstus,” Formans filmā saka, un viņam patīkot “dzīvi cilvēki”.

Patiesībā kino viņš nonāca tieši tādēļ, ka gribēja stāstīt stāstus par dzīviem cilvēkiem, jo sociālistiskās Čehoslovākijas kino pirms Prāgas pavasara bija “naprostá nuda” (absolūtā garlaicība). Neīsti cilvēki ar nedabiski sārtiem vaigiem un neīstiem smaidiem apdzīvo neīstu pasauli, pār kuru plīvo sarkani karogi. “Visu zemju proletārieši”, un tālāk jūs jau zināt. Meklējot īstumu, Formans savās pirmajās filmās nodarbināja gandrīz tikai un vienīgi neprofesionālus aktierus. Nedaudz neveikli un nesaķemmēti, melnbaltā lentē fiksēti, viņi izspēlēja reālās dzīves situācijas, vai tā būtu ugunsdzēsēju balle (“Ugunsdzēsēju balle”, 1967) vai provinces fabrikas strādnieces mīlas dēkas (“Blondīnes mīlestības”, 1965). Pēc “Blondīnes” viņu pamanīja Rietumos un čehu Prāgas pavasara laikmeta kino kļuva par atpazīstamu jēdzienu festivālos.

Arī nonācis Amerikā, Formans turpināja meklēt īstumu. Pirmā filma, kuru viņam piedāvāja veidot Amerikā, bija par hipijiem – šķietami brīvo un nepieradināto jaunatnes fenomenu. “Bet tie hipiji izrādījās ārkārtīgi garlaicīgi,” filmā konstatē Formans. Un, atbildot uz šo garlaicību, Formans uztaisīja filmu “Paceļoties” (1971), kura bija par apjukušajiem hipiju vecākiem, nevis par pašiem “puķu bērniem”. Brīvībā cilvēki, pēc Formana domām, reizēm izlaižas, kļūst slinki, garlaicīgi.

Toties “Formans pret Formanu” skatītājam garlaicīgi nav ne mirkli.

Hronoloģiskais stāstījums, iespējams, varētu sākt garlaikot, ja runa būtu par kādu citu varoni, un cita varoņa gadījumā būtu jāmeklē paņēmieni mākslīgai drāmas radīšanai. Bet Formana dzīvē drāmas bija atliku likām – koncentrācijas nometnē nogalināti vecāki, pirmo filmu aizliegums Čehoslovākijā, tad Prāgas pavasaris un panākumi Eiropas festivālos, pēc tam Amerika, garas depresijā pavadītas dienas leģendārās “Čelsijas” viesnīcas numuriņā, kam seko jauns pacēlums un vairāki “oskaroti” darbi – “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” (1975), “Amadeus” (1984). Jā, un vēl jebkādu statistisko varbūtību sagraujošais ģimenes stāsts – pirmais dvīņu pāris, kuram pēc 35 gadiem sekoja vēl viens dvīņu pāris.

Drāmas gana, bet drāma nav galvenais. Galvenais ir pats Milošs – ironisks, domājošs īstuma meklētājs, dzīvo cilvēku mīlētājs un stāstnieks. Kad filma beidzās, es izjutu vieglu smeldzi – kā bērnībā, kad tēvs aizvēra pasaku grāmatu un lika vērt acis ciet. Vēl mazliet, Miloš, vēl mazliet. Man tevis pietrūkst.  

Filma "Formans pret Formanu" Riga IFF programmā būs skatāma 18. oktobrī kinoteātrī “Splendid Palace” un tiešsaistē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti