Mākslas filmas stāsts risinās uz Abhāzijas kara notikumu fona pagājušā gadsimta 90.gados. Lai arī stāsts ir lielākoties par Gruzijā dzīvojošu igauņu ģimeni kara laikā, režisors Zaza Urušadze asaras redzējis gan amerikāņu, gan japāņu skatītāju acīs. Ne velti filma saņēmusi jau vairāk nekā desmit apbalvojumu.
Gruzīnu režisors filmas scenāriju sarakstījis divu nedēļu laikā. Filma „Mandarīni” stāsta par diviem ievainotiem Abhāzijas kara kareivjiem no pretējām pusēm, kuri satiekas igauņu ciemā Abhāzijā. Pēc Igaunijas valdības uzaicinājuma atgriezties vēsturiskajā dzimtenē palikuši vien divi vīri - mandarīnu dārzu uzraugi.
Kad filmu skatās gruzīni, viņi to uztver kā gruzīnu filmu. Kad to skatās igauņi – viņiem šķiet, ka tā ir igauņu filma, tāpēc es uzskatu, ka filma ir izdevusies,” norāda režisors Zaza Urušadze. „Emocijas ir vienlīdz spilgtas arī amerikāņiem un japāņiem. Jo tā ir filma par cilvēkiem, kuri, varētu domāt, ir piedzimuši nepareizajā vietā un laika, bet viņi tik un tā cenšas nezaudēt cilvēcību.”
Filmas uzņemšanā piedalījušies 40 cilvēki – puse gruzīnu, puse igauņu kino profesionāļu.
