Signe Baumane savu filmu raksturo īsi – ņiprs stāsts par depresiju. Un iemeslu nomāktībai šajā filmā netrūkst. Izejot cauri Latvijas vēstures līkločiem, visas piecas filmas galvenās varones cīnās un uzvar depresijas pūķi.
"Dzīve ir tik skaista un bagāta! Man tiešām patīk dzīvot, bet ir šīs drūmās domas par pašiznīcināšanos. No kurienes tās nāk?! Tās ir tik absurdas," teic režisore, piebilstot, ka viņa netaisa filmas kā terapiju, jo tādas viņai nepatīk.
Es taisu filmas, lai komunicētu ar cilvēkiem, lai ienāktu jūsu smadzenēs, skatītāju domās un mazliet sapurinu," norāda Baumane.
Un tomēr no bailēm, šaubām un citām dvēseles destrukcijām pilnībā aizbēgt nevar. Tā, lūk, arī filmas režisore atzīstas, ka tieši Rīgas pirmizrāde rada nelielu satraukumu.
Mēs zinām, ka latvietim gardākais ēdiens ir otrs latvietis. Es tomēr jūtos kā tāds viegli ievainojams dzīvnieks, kurš ir iznācis plēsēja priekšā," atzīst režisore.
“Akmeņi manās kabatās” ir saņēmusi kritiķu balvu Karlovi Vari festivālā Čehijā un plānots, ka šogad tā tiks pieteikta Amerikas Kinoakadēmijas balvai.
Augusta beigās un septembra sākumā "Splendid Palace" būs nacionālo filmu pirmizrāžu laiks. Uz lielā ekrāna sagaidīsim arī Pētera Krilova veidoto dokumentālo filmu „ Uz spēles Latvija” un Dzintara Dreiberga „Nāc ar mani padejot”. Savukārt 3.septembrī pirmizrādi piedzīvos liels starptautisks dokumentāls projekts, kuru veido septiņi ievērojami dažādu valstu dokumentāla kino režisori, tostarp vecmeistars Ivars Seleckis, kurš septembrī atzīmēs 80.jubileju un ir vienīgais Eiropas Kino akadēmijas laureāts latvietis kino vēsturē.
