Projekts “35mm kino skapis” piedāvās izcilas filmas no kinoteātra “Splendid Palace” filmu kopiju arhīva. Kinoteātra kolekcijā ir 39 filmas, kas ir saglabātas uz klasikās filmu lentas, proti, 35 mm formātā un lieliskā kvalitātē.
2012. gads kino pasaulei bija pagrieziena gads. Holivuda oficiāli paziņoja par principiālu atteikšanos no filmu uzņemšanas un demonstrēšanas uz filmu lentas, turpinot strādāt tikai digitālajos formātos. Kino projektori klusē… Romantiskais kino rādīšanas tirkšķis ir apklusis, gaismas stars vairs nelauž zāles tumsu caur filmlenti, izlaužoties uz ekrāna. Ir sācies cits laikmets.
Šī gada garumā katru mēnesi kinoteātris “Splendid Palace” no sava krājuma izņems īpašu filmu, ko piedāvās tikai divos seansos uz 35 mm filmas, izveidojot filmu izlasi sadarbībā ar "Acme film". Šajā izlasē tiks iekļauta Larsa fon Trīra maigā filma par pasaules galu “Melanholija”, Deivida Kronenberga trilleris par psihoanalīzes autoritāšu Junga un Freida sāncensību “Bīstamā metode” un humora pilnā režisora Mišela Hazanāviča daudz godalgotā filma par kino evolūciju - “Mākslinieks”.
Projekts “35 mm kino skapis” kinoteātrī “Splendid Palace” tiks atklāts 6.septembrī plkst. 19.00 ar filmu “Lielās cerības” (Great Expectations, 2012.g), kuru pēc Čarlza Dikensa romāna veidojis britu režisors Maiks Ņūels.
Aizsākot projektu, ar ievadlekciju ”35 mm filma un jaunais laikmets” uzstāsies režisors Jānis Streičs. Leģendārais režisors, kurš visu mūžu strādājis uz 35 mm, šādi radot savus izcilākos darbu - “Teātris”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, "Mans draugs - nenopietns cilvēks”, tomēr pēdējos darbus veidojis jau digitāli.
“35 milimetru filma ir veikusi grandiozu apvērsumu pasaules kultūrā, izaugot no tehniskā brīnuma, kas spēj iemūžināt kustību un laiku, līdz milzu izklaides industrijai ar pasakainu peļņu un masu suģestēšanas spējām, izaugusi kā jauns patstāvīgs mākslas veids, jauna, demokrātiska tautu saziņas valoda, bez kuras cilvēces eksistence vairs nav iedomājama. Bezgala interesanti ir atskatīties uz šī milimetros mērāmā četrstūrīša evolūcijas ceļu, kurā no cirkus numura sāka attīstīties kino valoda ar plānu maiņu, montāžu, paralēlo darbību ar līdzi augošo kino dramaturģijas rašanos, ar skaņas un krāsas iekļaušanu šinī rāmītī līdz telpiskuma efektam kas spēj skatītāju ieraut notikumu vidē tīri vai fiziski. Šodien, kad kinofilma kā materiāls ir arhaisms, cilvēce dažnedažādos ekrānos un monitoros joprojām turpina sazināties senajā 35 milimetru filmiņas radītajā valodā”, savu viedokli pauž režisors Jānis Streičs.
