"Kicksatrter" kinoteātrī Bruklinā režisore Signe Baumane vienu vakaru velta nevis pati savas filmas popularizēšanai, bet gan sava amerikāņu kolēģa Bila Plimtona jaunākās filmas "Neuzticīgie" prezentācijai. Šeit pulcējas cilvēki, kuri tic, ka Amerikā ir iespējams radīt kino arī ārpus Holivudas. Tas nozīmē brīvību no filmu industrijas skarbajiem nosacījumiem un astronomiskajiem bužetiem apmaiņā pret radošu neatkarību un milzīgu personiskā darba ieguldījumu no pirmā uzzīmētā filmas kadra līdz paldies pateikšanai katram.
"Kiksatrter" jeb pirmā grūdiena ideja pēc būtības ir ziedojumu vākšanas fonds internetā konkrētiem mākslas darbiem. Katrs var kļūt par filmas līdzfinansētāju. Bila Plimtona filma "Neuzticīgie" ir tapusi tieši par "Kikstarter" ziedojumiem. Gluži tāpat Signe Baumane savulaik to izmantoja, meklējot naudu savai filmai "Akmeņi manās kabatās".
"Mēs esam neatkarīgi animatori, tādu daudz nav, mēs mēģinām viens otru balstīt. Mēs abi veidojam ļoti atšķirīgas filmas - viņš vairāk iziet uz nenopietnu komēdiju, uz vizuālām spēlēm, bet es vairāk stāstu personiskus stāstus. Mazliet atšķirīgas ir tās filmas, bet pamatprincips ir tāds pats - mēs gribam taisīt tādas filmas, kādas mēs tās gribam taisīt neatkarīgi no tā, nauda ir vai nav," saka Signe Baumane.
Bila Plimtona filmas pirms gadiem rādītas arī kinofestivālos Latvijā. Viņam ir spilgts autora rokraksts - ironisks, erotisks, brīvs. "Neuzticīgos" rāda kinofestivālos pasaulē un arī Ņujorkas kinoteātros. Filmā par mīlestību un neuzticību netiek izrunāts neviens vārds, visi dialogi un stāsts tiek izspēlēti ar plastiku un krāsām.
"Savas filmas es finansēju pats, ieguldot naudu no izrādīšanas televīzijā, internetā un arī no kino biļetēm. Nopelnu un ieguldu atpakaļ jaunās filmās. Tas ir tas, ko es stāstu cilvēkiem, braukājot ar filmām apkārt pa valsti, ka tā strādāt ir iespējams. Kā naudu filmām piesaista šeit, ir atšķirības - ja Eiropā ir diezgan daudz valsts naudas, ko var piesaistīt mākslai, Amerikā neatkarīgi no tā, ko izvēlas finansēt valsts, auditorija aktīvi sniedz atbalstu filmām. Manuprāt, tas ir daudz demokrātiskāk," stāsta Bils Plimtons.
Pasākums noslēdzās ne tikai ar fotografēšanos, bet arī ar porteru zīmēšanu. Katrs, kurš mobilajā telefonā varēja uzrādīt, ka ir ziedojis jaunajai Plimtonai filmai kaut dažus dolārus, varēja saņemt autora turpat uz vietas radītu portretu. Rinda izveidojās gara.
