Februārī vairākās Latvijas vietās turpinājās vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” uzņemšana. Kā atklāja filmas veidotāji, pateicoties laikapstākļiem, ir izdevies precīzi rekonstruēt 1873. gada ziemu, kad Rīgas Latviešu biedrības nama biedri lēma par Dziesmu svētku rīkošanu. Arī turpmākā filmēšana tiks organizēta saskaņā ar vēsturisko Dziesmu svētku tapšanas norisi: pavasarī kori sāka gatavoties dalībai un apguva repertuāru, bet jau vasarā pirmie Vispārējie dziedāšanas svētki pulcēja latviešu tautu Rīgā. Attiecīgi pavasarī filmēšanas komanda filmēs Lieldienu ainas, savukārt vasarā gaidāma vērienīga filmēšana gan Rīgā, gan Valmierā, uzņemot masu skatus ar dziedāšanas svētku dalībniekiem un apmeklētājiem.
"Šī filma atklāj to ģenēzi, kādā ir virzījusies Krievijas impērija, jo laikmeta fons, kādā mēs uzņemam šo filmu, ir tāds, ka ir tikko beidzies Krimas karš, tikko ir beigusies nežēlīga Polijas dumpja apspiešana, arī Latvijas teritorijā, un krievu ideoloģijā pastāv tāds jēdziens, ka ir tikai malarosi – mazkrievi, kā nicīgi tiek saukti ukraiņi un baltkrievi, un ir čuhnu tautas, pie kurām pieder latvieši, un tām visām ir jāieplūst lielajā krievu nācijā un tautā. Un, protams, ir vēl šeit valdošie vācieši, kas pārvalda Latvijas zemi," LTV raidījumā "Rīta Panorāma" stāstīja filmas līdzautors Dainis Īvāns. "Un tad ir mūsu latvieši, būtībā saujiņa jaunlatviešu, kuri ir pilnīgi neiespējamā situācijā – no abām pusēm [viņiem] saka, ka tādas latviešu tautas nav. Filmā ir spēcīgs "Dievs, svētī Latviju!" motīvs. Jo cars aizliedza lietot vārdu "Latvija", tādas Latvijas neesot. Un mūsu varoņi panāk to, ka "Dievs, svētī Latviju!" tiek nodziedāta. Viņi faktiski pasaka: "Būs latvieši." Viņi var šādos apstākļos radīt tautu, arī mūsu garu, to pretošanos, sajēgu, ka mūsu nācija pastāv.
Un šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka mēs viņiem esam pateicīgi par to, ka mums ir ielikta šī stīga, ka mēs arī esam gatavi par savu zemi stāvēt, tāpat kā tagad varonīgi cīnās ukraiņi."
Šī laika politiskais fons būs jūtams arī filmā, atzīmēja Dainis Īvāns. Aktieros ir jūtams satraukums un spriedze. "Viena no galveno lomu tēlotājām, operdziedātāja Marina Rebeka, tikko no "La Scala" ielidojusi sniegotajā Vecpiebalgā, un viņā ir tāda spriedze, viņa nav prīma, viņa nervozē, un tas šai filmā ir," sacīja Īvāns. "[Filmā] ir arī šī latviešu sievietes loma. Latviešu sieviete tanī brīdī sāk cīnīties par to, lai viņa ieietu gan kultūrā, gan savas tautas dzīvē, jo līdz tam tas nebija atļauts."
Uz filmas notikumiem citādi lika lūkoties arī Covid-19 pandēmija. Kā skaidroja filmas režisors Māris Martinsons: "Kad mēs sākām taisīt filmu, mēs domājām – pirmajos dziedāšanas svētkos [piedalījās] tūkstotis cilvēku, mums [mūsdienās] estrādē stāv desmitiem tūkstoši. Domājām – it kā tāda atgriešanās mazā formātā.
Kovids, viss šis laiks ir ieviesis pilnīgi citu perspektīvu, jo tagad iedomāties tūkstoš dziedošus cilvēkus uz skatuves – tas vēl aizvien nav iespējams."
Filmas “Zeme, kas dzied” scenārijs ir balstīts patiesos un līdz šim plašāk nezināmos faktos, un tas vēsta par Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu, par unikāliem cilvēkiem Latvijas kultūras vēsturē, kā arī nozīmīgām vietām vēsturisku notikumu dzimšanā.
Filmas "Zeme, kas dzied" režisors ir Māris Martinsons, scenārija autori – Māris Martinsons un Dainis Īvāns. Filmas mākslinieks Mārtiņš Kalseris, operators Jānis Jurkovskis, komponists Jēkabs Jančevskis, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece Beāta Rjabovska, producente Linda Krūkle. Filma top studijā "K Films". Vēsturiskajos tēlos iejutīsies aktieri Ģirts Ķesteris, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Nauris Brikmanis, Marta Lovisa Jančevska, operdziedātāja Marina Rebeka un citi.
Filmas pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju. Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
