Simtgades filmu konkursā aiz svītras palikušas labi zināmu režisoru ieceres

Simtgades filmu projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija – režisori Pēteris Krilovs un Jānis Streičs, dzejniece Māra Zālīte, komponiste Lolita Ritmanis, kinozinātnieks Viktors Freibergs, kultūras menedžere Gundega Laiviņa, mecenāts Boriss Teterevs un Nacionālā kino centra (NKC) pārstāvis Uldis Dimiševskis. Izlasot vairāk nekā 30 scenāriju un noskatoties jau nofilmētos fragmentus, izvēlēti sešpadsmit.

No spēlfilmām visvairāk punktu ieguvusi Vara Braslas topošā filma bērniem „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Jaunākajiem skatītājiem domāta arī pilnmetrāžas kino debitantes Madaras Dišleres „Paradīze 89” par pieaugšanu uz Atmodas fona. Sarakstā arī trīs grāmatu ekranizācijas – Ināras Kolmanes veidotā „Bille” pēc Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā darba, Annas Vidulejas „Homo Novus” – komēdija pēc Anšlava Eglīša romāna par 30.gadu Latvijas sabiedrības un mākslas dzīvi, un Dāvja Sīmaņa „Puika ar suni” – Ineses Zanderes aprakstītais stāsts par Žani Lipki. Savukārt Gatis Šmits veido vēsturisku spēlfilmu „1906” par likteņiem piektā gada revolūcijas izskaņā. Portālā filmas.lv ievietotajos video rullīšos redzams, ka režisori filmām izvēlējušies gan ļoti zināmus aktierus, gan debitantus kino jomā.

„Man likās interesanti, ka visvairāk punktu dabūja filmas bērniem un animācijas filmas,” žūrijas pārstāvei Gundegai Laiviņai grūtākā izvēle bijusi starp spēlfilmām, kur konkurence bija liela, bet pietrūcis vienlīdz spēcīgu darbu dažādās tēmās.

"Man personīgi pietrūkst filmu par manu paaudzi un mūsu laiku. Tādas filmas konkursā bija, bet varbūt nesasniedza to līmeni, ko tās filmas, ko mēs atbalstījām. Bet es ļoti ceru, ka šīs filmas piedalīsies parastajos [Nacionālā kino centra] konkursos un tiks uztaisītas,” saka Laiviņa.

Spēlfilmu konkurencē aiz svītras šoreiz palikuši tādu labi zināmu režisoru kā Viestura Kairiša, Jāņa Putniņa, Jura Kursieša un citu autoru ieceres.

Ekspertu ieskatā tās vai nu nav līdz galam atbildušas Latvijas simtgades tematikai vai trūcis skaidra vēstījuma un spēcīga scenārija, stāsta Pēteris Krilovs.

„Domāju, ka tieši scenāriju meistarība, scenāriju māksla ir Latvijas kinematogrāfa vājākā vieta. Tas būtu jāpilnveido. Šobrīd tādas stabilākas vērtības esošajos scenārijos, kas ir vinnējuši, arī izveidoja to kvalitātes satvaru,” uzsver Krilovs.

Atbalstītas arī divas animācijas filmas – klasiķes Rozes Stiebras „Saule brauca debesīs” un Edmunda Jansona „Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”.

Savukārt ierasti spēcīgo dokumentālo filmu klāstu uz simtgadi papildinās astoņi jauni darbi par sarežģītām vēsturiskām un mūsdienu tēmām – no baltu ciltīm un latviešu strēlniekiem līdz Baltijas poētiskā dokumentālā kino skolai un nenotikušajai lustrācijai. Augstāko ekspertu vērtējumu saņēmusi Ivara Selecka topošā filma „Turpinājums”, kas sola ik pēc septiņiem gadiem sekot septiņiem Latvijas bērniem, kas šogad sāk iet skolā.

Simtgades filmu konkurss parādījis milzīgu Latvijas kino nozares potenciālu, secina Māra Zālīte, kura arī strādāja ekspertu komisijā.

„Tās filmas, kuras budžeta ietvaros žūrijai bija jāizvēlas, manuprāt, būs ļoti liels pienesums Latvijas kinematogrāfam un liela, izglītojoša, estētiska un mākslinieciska dāvana skatītājiem,” norāda Māra Zālīte.

Filmas atlasītas arī tā, lai tās būtu saprotamas plašai publikai un primāri tieši Latvijas skatītājiem. Līdzīgas simtgades filmu programmas top arī Lietuvā un Igaunijā, un plānots, ka 2018.gadā tās apceļos visas trīs Baltijas valstis.