2012. gadā uz kinoteātru ekrāniem iznākusī režisora Aika Karapetjana filma “Cilvēki tur” guva negaidīti plašu un skaļu rezonansi, un savu aktualitāti nezaudē arī šodien. Tā ir pirmā ar valsts atbalstu tapusī filma, kas filmēta krievu valodā, turklāt pirmizrāde notika pāris dienas pēc referenduma par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Taču filma nav par “Purčiku”, krieviem vai latviešiem – rajons ir kā filmas varoņu iekšējā pasaule, alegorija, kurā viņi mēģina atrast savu identitāti, savu vietu šajā dzīvē. Un “Cilvēki tur” ir filma par cilvēkiem šeit – mūsdienu Latvijā, kur mūsu realitāte ir divkopienu sabiedrība kā integrācijas politikas neveiksmes spilgts apliecinājums, savukārt ierobežotā kino finansējuma apstākļos par pašsaprotamu ticis uzskatīts fakts, ka spēlfilmām, kas top Latvijā, jābūt latviešu valodā. Tomēr Aika Karapetjana darbs stāv pāri šīm uzkultajām “nacionālajām kaislībām”, jo tas loģiski un pārliecinoši ir ienesis Latvijas kinopieredzē līdz šim spēlfilmu veidotāju faktiski ignorētu realitātes slāni – noteiktas Latvijas krievvalodīgo daļas pieredzi un pasaules izjūtu.
DVD izdevumā iekļauti arī dokumentāli materiāli no filmas tapšanas aizkulisēm, kā arī intervijas ar aktieriem.
DVD formātā izdota arī viena no savdabīgākajām filmām latviešu kino vēsturē - “Ābols upē”. Filmā ieraudzīsim Rīgu, kāda tā bija nu jau pagātnē, pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem, 1974. gadā, kad Salu tilta būve vēl tikko kā aizsākta. Scenārija autors un režisors ir viens no atzītākajiem kino dokumentālistiem Aivars Freimanis, operators Dāvis Sīmanis, lomās Akvelīna Līvmane un Ivars Kalniņš.
Filma iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Kā teic kino kritiķe Dita Rietuma, šī filma ir neparasts gadījums Latvijas kino vēsturē — dokumentālā vidē uzņemta spēlfilma, iespējami maz iejaucoties īstās dzīves norisēs, vairumā gadījumu tās tikai provocējot, ne inscenējot. Rezultātā — patiesa un nevainīgi tīra laikmeta skice, kas nonākusi sava laika pasaules kino avangardā, unikāla filma Latvijas kino kontekstā, kas tapusi kā improvizācija un radošais eksperiments. Galvenās lomas atveidot uzaicināja iesācējus, toreiz vēl popularitātes neskartos jaunos aktierus Akvelīnu Līvmani un Ivaru Kalniņu, liekot viņiem iekļauties Zaķusalas reālajā dzīvē un cilvēkos, vienlaicīgi izdzīvojot mīlas stāstu. Neviens dialogs vai epizode nebija iepriekš uzrakstīts uz papīra, pretēji klasiskajiem spēles kino scenārijiem, režisora uzstādījums bija dabiskums, mudinot aktierus savus tēlu rīcību modelēt pēc "vidējā jaunieša" uzvedības principiem, tā no jaunajiem aktieriem mēģinot panākt maksimālu dabiskumu. Filma, kas tika iesākta kā dokumentāla, tika pabeigta kā spēlfilma.
Izdevums papildināts ar unikālu izziņas materiālu – dokumentālu filmu “Ābols upē. Filmas arheoloģija”, ko veidojušas režisore Agita Cāne-Ķīle un scenāriste Daira Āboliņa. Šī radošā komanda skatītājiem pazīstama jau no agrākām filmām, kas pētījušas tādu kino leģendu kā "Vella kalpi", "Ceplis", "Pūt, vējiņi", "Pie bagātās kundzes" un citu latviešu kino svarīgu darbu tapšanu.
“Aivara Freimaņa filma "Ābols upē" ir kino vēsturē unikāls projekts," uzsver Daira Āboliņa. "Dokumentālā un aktierkino sakausējums, filma, kas smaržo pēc jaunības. Filma par dzīves veidu un pilsētu, kādas vairs nav, par zudušo Rīgu, kas dzīvo cilvēku atmiņās un sajūtās.”
Šai DVD izdevumā redzamajai filmas versijai ir pilnībā digitāli restaurēts attēls un skaņa.
DVD izdevēji norāda, ka drīzumā gaidāms nākamais sērijas “Latvijas filma” izdevums, nesen Latvijas kinoteātros izrādītā režisora Jura Kursieša filma “Modris” - uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par 17-gadīgo Modri, bez tēva augušu pusaudzi, viņa atkarību, tās izraisītu zādzību un sodu, par attiecībām, kurās viens ar otru nesarunājas un viens otru nesaklausa. Galvenajās lomās - Rēzija Kalniņa un Kristers Pikša.
Sērijā “Latvijas filma” tiek izdotas filmas, kas kļuvušas par notikumu Latvijas kultūras dzīvē. Tās, kas ieņem būtisku vietu Latvijas kultūras kontekstā, izceļas ar māksliniecisko kvalitāti vai baudījušas īpašu skatītāju mīlestību – gluži kā pirmais nacionālais grāvējs “Zvejnieka dēls”, kas bija pirmā latviešu skaņu filma un tālajā 1939. gadā pulcēja nebijušu daudzumu kino skatītāju. Sērijas izdevumi top ar mērķi saglabāt Latvijas kino kultūrvēsturisko mantojumu, papildinot DVD saturu ar izziņas materiāliem par filmu tapšanas procesu. Visiem Latvijas filmas izdevumiem ir subtitri krievu un angļu valodās.
No 31. marta “Latvijas filma” izdevumus “Cilvēki tur”un “Ābols upē”, kā arī citas Latvijas filmas iespējams iegādāties mūzikas ierakstu un grāmatu veikalos visā Latvijā, kā arī Baltijas filmu interneta veikalā bestbaltic.lv.
