Seleckis ir dzimis 1934. gadā Rīgā un ir šobrīd vecākais aktīvais dokumentālo filmu režisors. Ieguvis pārtikas tehnologa izglītību, Seleckis sāka strādāt Rīgas Kinostudijā kā operatora asistents, un saskaņā ar Nacionālā Kino centra vecākās referentes nozares informācijas jautājumos Kristīnes Matīsas teikto, pirmās Selecka filmētās ainas parādījās dokumentālajā filmā “Mana Rīga” 1960. gadā. Šī filma kļuva par pirmo biklo soli prom no oficiālās propagandas pretī cilvēciskākai filmu poētikai.
1966. gadā Seleckis devās uz Maskavu studēt kinematogrāfiju un 1970. gadā debitēja ar filmu “Meitenes no Valmieras”, kas dokumentālo filmu ainai tolaik bija neierasta, jo drosmīgi pozicionēja un izgaismoja sociālus jautājumus. Filma vēsta par nelielas pilsētas fabriku, kurā strādā 2000 sievietes, un par lielām vietēja mēroga demogrāfiskām problēmām.
Seleckis ir uzņēmis daudz filmu un kļuvis par nozīmīgu daļu latviešu filmu vēsturē. Viņa lielākais starptautiskais sasniegums ir filma “Šķērsiela” (1988), pirmā no trim filmām, kas vēsta par Šķērsielu Pārdaugavā un tās iedzīvotājiem. “Šķērsiela” ieguva trīs prestižākās dokumentālo filmu balvas Eiropā, tostarp EFA balvu kā labākā dokumentālā filma. Šobrīd, 84 gadu vecumā Seleckis turpina uzņemt kino, un viņa jaunākā filma “Turpinājums” uz kinoekrāniem nonāca 2018. gadā.
