Sallija Rūnija tiek dēvēta par vienu no galvenajām "mileniāļu rakstniecēm", kas ir pratusi uztaustīt šīs paaudzes īpatnējo un pretrunīgo iekšējo pasauli un dīvaino atsvešinātības sajūtu, kam bieži vien seko nespēja iekļauties sabiedrībā un "dīlot" realitāti. Rūnijas varones ir izglītotas, ar izteikti attīstītām novērošanas spējām, taču cīnās ar nespēju verbalizēt savas emocijas. Viņas var kaismīgi diskutēt par kapitālisma un koloniālisma diskursiem, bet nespēj pateikt "es tevi mīlu". Visos autores romānos (arī jaunākajā, 2021. gada grāmatā "Skaistā pasaule, kur tu esi" ("Beautiful world, where are you")) svarīgu lomu spēlē digitālā komunikācija. Varoņi sarakstās ar īsziņu, soctīklu čatu un e-pastu palīdzību un, bieži vien tikai pateicoties digitālajai starpniecībai, spēj atklāti komunicēt pat ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem. Un, protams, ka šis ir viens no aspektiem, kas padara Rūnijas darbus sarežģīti ekranizējamus, jo e-pastu rakstīšana un lasīšana nav vizuāli interesanta darbība.
Seriāls "Normāli cilvēki" trāpīja pareizajā brīdī – pandēmijas laikā cilvēki nonāca piespiedu atsvešinātības apstākļos, kad digitālā komunikācija ilgstošā laika posmā kļuva par primāro un reizēm pat vienīgo saziņas līdzekli. Un šajā situācijā Mariannas un Konela sarežģītais attiecību stāsts vairāku gadu garumā rezonēja tieši tādēļ, ka abu varoņu nespēja atklāti komunicēt "dzīvē" bija kas ļoti, ļoti saprotams. Turklāt, lai arī "Normāli cilvēki" stāsta par smagām emocionālām un fiziskām traumām, un Rūnijas varoņi bieži vien ir tādi, kuri neizraisa simpātijas, visa pamatā ir skaists un aizkustinošs mīlasstāsts. Tas arī ir seriāla veiksmes pamatā. Taču "Sarunas ar draugiem" ir ļoti grūti nosaukt par mīlasstāstu (esmu pat lasījusi, ka tas ir "anti-mīlasstāsts"), un līdz ar to jaunais "Hulu" seriāls (šobrīd Latvijā pieejams platformā "TET+") saskaras ar daudzām problēmām, kuras līdz galam nespēj atrisināt.
"Sarunas ir draugiem" stāsta par divām draudzenēm – Frēnsisu un Bobiju. Abām agrāk ir bijušas romantiskas attiecības, bet pēc šķiršanās viņas joprojām ir labākās draudzenes, kā arī kopā uzstājas ar dzejas performancēm. Frēnsisa ir viennozīmīgi noslēgtāka, introvertāka un par sevi mazāk pārliecināta un bieži vien seko Bobijas iniciatīvai. Kad abas iepazīstas ar vecāku precētu pāri – rakstnieci Melisu un aktieri Niku, tieši Bobijas flirtējošais komunikācijas stils ir tas, kas iniciē četrotnes draudzību. Un pamazām starp introvertākajiem Frēnsisu un Niku rodas abpusējas simpātijas, kuras rezultējas romānā.
Grāmatā lielu nozīmi Frēnsisas un Nika satuvināšanās procesā spēlē e-pasti un īsziņas, kas ir pasaule, kurā abi viens otram var pateikt daudz vairāk, nekā dzīvē un arī "iztaustīt", vai simpātijas ir abpusējas. Un, tā kā jau minēju, ka uz ekrāna atveidot digitālu komunikāciju reālistiskā veidā, kādā ir filmēts seriāls "Sarunas ar draugiem", nav īpaši interesanti, šis svarīgais aspekts tiek atveidots minimāli. Tādējādi skatītājam ir grūti uztvert brīdi, kurā abi varoņi viens otrā iemīlas. Saskatīšanās, vērošana un īsas sarunas nav gana, lai abu pirmais skūpsts nenāktu kā negaidīts pārsteigums. Turklāt romānā svarīgu lomu spēlē arī fakts, ka Niks ir vecāks par Frēnsisu, taču aktieru Alisonas Oliveras un Džo Olvina vecumu starpība ir tikai seši gadi. Ņemot vērā to, cik ļoti kino ierasts ir redzēt jaunākas sievietes spēlējam romantiskās partneres desmit un divdesmit gadus vecākiem vīriešiem, šī vecuma starpība šķiet tik minimāla, ka rodas iespaids, ka abi ir vienaudži. Tā kā Frēnsisas sarežģītās attiecības ar tēvu ir svarīga stāsta blakus līnija, jaunās sievietes vēlme satuvināties ar vecāku, bet atšķirībā no tēva – stabilu vīrieti, diemžēl ir likumsakarīga. Un seriāla pasaulē šis aspekts pazūd, tādējādi arī samazinot nozīmīgumu Frēnsisas tēva tēlam – šobrīd šķiet, ka šī sižeta līnija ir atstāta, lai aizpildītu ēteru.
"Sarunas ar draugiem" ir skaisti uzfilmēts, lēns un pat dziļi juteklisks seriāls, kurā mēs esam ļoti tuvu varoņiem, taču šai vizuālajai intimitātei trūkst Sallijai Rūnijai raksturīgās introspektīvās puses.
Viņas varones domā par daudz, viņas raksturo zināma tumsa, kuras rezultātā emocionāls stress manifestējas pašdestruktīvās rīcībās, kuras savā neloģikā ir pat ļoti likumsakarīgas. Un, lai arī seriālā mēs redzam vienu no Frēnsisas izmisuma brīžu pašsavainošanās epizodēm, mēs nepieredzam to, kā viņa līdz tai nonāk. Romāna Frēnsisa situācijās, kad iztēlotais nesakrīt ar reālo, dažādos veidos "soda" savu ķermeni. Viņa sakož sev vaiga iekšpusi, ar nagiem saskrāpē roku, kā arī Sallijas Rūnijas varoņu dzīvē ļoti svarīgu lomu spēlē ēšanas un neēšanas "paterni". (Piemēram, "Normāli cilvēki" varone Marianna pārstāj ēst, kad nejūtas drošībā.) Tādējādi var piekrist lielākajai daļai no kritikām, kas ir vērstas pret "Sarunas ar draugiem" ekranizāciju, ka tai trūkst Rūnijai raksturīgās tumšās puses.
Tai pat laikā aktieru ansamblis ir lielisks, un
seriāls parāda mūsdienu attiecību modeļu daudzveidību – gan Melisas un Nika tradicionālās monogāmās laulības izaicinājumus, gan iepazīšanās aplikāciju īpatnējo dinamiku, gan to, ka cilvēka seksualitāte nav nemainīga un konstanta.
Piemēram, Frēnsisas biseksualitāte nevienā brīdī nekļūst par primāro tēmu vai problēmu – problēmu rada cilvēcisko attiecību sarežģītā daba, neatkarīgi no partnera dzimuma.
Turklāt seriāls aplūko vēl vienu kino maz redzētu tēmu – Frēnsisa cieš no ļoti sāpīgām mēnešreizēm, un viņas veselības stāvoklis pasliktinās tiktāl, ka viņa nonāk slimnīcā, visbeidzot arī saņemot diagnozi – endometrioze.
Fakts, ka sāpīgas menstruācijas ir kas tāds, kas ir tik ļoti normalizēts, ir nopietna veselības aprūpes sistēmas problēma. Esmu saskārusies ar situāciju, kad ātrās palīdzības ārsti kliedz uz meiteni, kura tikko no sāpēm ir noģībusi, jo "viņai taču būtu jāzina, ka viņai ir sāpīgas mēnešreizes". Neskaitāmas ārstes man ir stāstījušas, ka visas problēmas atrisinās grūtniecība (draudzenes ar bērniem ir atzinušas, ka tie ir pilnīgi meli) vai dažādi homeopātiski līdzekļi. Lielākoties valdošā attieksme ir tāda, ka ar to vienkārši ir jāsadzīvo. Un arī Frēnsisa savus simptomus ignorē tik ilgi tieši tāpēc, ka tas taču ir normāli, ka sāp tā, ka nevari pastaigāt.
Tāpēc, lai arī šķiet, ka seriāls "Sarunas ar draugiem" nav spējis līdz galam uztaustīt romāna dziļākās straumes un nav salīdzināms ar daudz niansētāko "Normāli cilvēki", tajā ir gana daudz svarīgu tēmu un iejūtības pret saviem varoņiem.
Un jāuzsver, ka "Sarunas ar draugiem", manuprāt, ir daudz komplicētāks un mazāk naratīva virzīts darbs, kura ekranizācija viennozīmīgi ir bijis izaicinošāks uzdevums. Taču šķiet, ka vēloties replicēt "Normāli cilvēki" veiksmes stāstu, seriāla veidotāji nav īsti uztaustījuši to, kas Sallijas Rūnijas debijas romānu padarīja tik oriģinālu un padarīja autori par "mileniāļu balsi".
Seriāls "Sarunas ar draugiem" ("Conversations with Friends") skatītājiem Latvijā pieejams platformā "TET+"
