Pirmos atjaunošanas rezultātus būs iespēja novērtēt jau no šodienas, kad Nacionālajā bibliotēkā sāksies kino seansu cikls „Nepārejošā Latvija. Personības”.
Cikls piedāvās noskatīties svaigi restaurētas četru klasiķu Aloiza Brenča, Ulda Brauna, Herca Franka un Aivara Freimaņa dokumentālās īsfilmas, radītas pagājušā gadsimta 60.gados.
„Piedod, draugs, ja nespēšu tev izstāstīt visu par savu pilsētu. Vēsture nav bijusi skopa, gandrīz astoņus gadu simtus vijot Rīgas un rīdzinieku likteņus.” - Ar šādu ļoti personisku skatītāja uzrunāšanu sākas 1960. gadā uzņemtā Aloiza Brenča dokumentālā īsfilma „Mana Rīga”. Lai arī filmā netrūkst nodevu padomju režīmam, tomēr ļoti interesanti ir ieraudzīt dažādas Rīgas vides pirms teju 60 gadiem, tāpat interesanta ir filmas kopējā intonācija. Ne velti to mēdz dēvēt par pirmo impulsu slavenajam Rīgas poētiskajam dokumentālajam kino.
„Bet tagad nāc, pasoļosim blakus rīdziniekiem viņu ikdienas dzīvē un darbā. Centrālais universālveikals… Ir parasta diena, parasti pircēji, ļaudis nāk un iet”. - Aloiza Brenča filma „Mana Rīga” ievadīs kino ciklu „Nepārejošā Latvija. Personības”, kas četros seansos piedāvās noskatīties vairāku mūsu kino klasiķu veikumu 60. gados, kas nu pilnībā restaurēts un skatāms jaunā kvalitātē. Stāsta Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante:
„Aprīlī un maijā mums būs četras filmu skates, katru no tām mēs veltīsim vienam izcilam Latvijas kino režisoram. Esam izvēlējušies Aloizu Brenču, Uldi Braunu, Aivaru Freimani un Hercu Franku.
Nenoliedzami visas programmā iekļautās dokumentālās filmas ir mūsu kino vēstures pērles un nozīmīgas ar to, ka tās ir aizsākušas jauna kino virziena - Rīgas poētiskā dokumentālā kino dzimšanu”.
Ciklā iekļauta Aivara Freimaņa filmas „Krasts”, radīta 1963. gadā. Filma ir filozofisks stāsts par Latvijas zvejnieku dzīvi un personībām, radusies autoriem ilgstoši pašiem dzīvojot zvejniekciemā un pamatīgi iepazīstot šo vidi. Pilnībā restaurēta un ciklā iekļauta arī Ulda Brauna 1961. gada filma „Sākums”, kas pievēršas Pļaviņu HES tapšanai.
Cikls „Nepārejošā Latvija. Personības” iepazīstinās ar pirmajiem digitalizēšanas augļiem. Kopumā projekts ilgs triju gadu garumā un tā laikā mūsdienīgu veidolu iegūs ļoti plašs kino dokumentu apjoms. Lielākajai daļai dokumentu izmantos automātisko apstrādi, bet izveidota arī Latvijai īpaši nozīmīgu 15 filmu izlase, kam veiks pilno restaurāciju, stāsta Dace Bušante:
„Tik lielu apjomu un tādā kvalitātē kino dokumentus mēs digitalizējam pirmo reizi. Studija „Lokomotīve”, kas ieguva tiesības digitalizēt mūsu dokumentus, ar šo projektu strādās līdz 2020.gada decembrim un viņiem pa šo laiku ir jādigitalizē 38 400 minūšu. Tā kā apjoms tiešām ir ļoti liels, un tas ļoti lielai auditorijai dos iespēju piekļūt mūsu filmām. Mēs noteikti arī strādāsim pie tā, lai digitalizētās filmas būtu pieejamas dažādās vietnēs internetā.
Dokumentālās filmas būs pieejamas – filmas.lv, savukārt hronikas varēs skatīt arhīva vietnē – redzidzirdilatviju.lv”.
Bet jau ceturtdien Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē skatāms pirmais kino seanss no cikla „Nepārejošā Latvija. Personības”, veltīts Aloiza Brenča veikumam 60.gados, kura centrā būs dokumentālā īsfilma „Mana Rīga”.
Līdzās īsfilmai „Mana Rīga” kino seansā rādīs arī Aloiza Brenča 60. gados veidotos kinožurnālus „Padomju Latvija”. Ievadvārdus pirms seansa teiks kino pētniece Kristīne Matīsa, un ieeja uz cikla pasākumiem ir bez maksas.
