Jau kopš septembra nogales digitālajā krātuvē "Redzi, dzirdi Latviju!" ir skatāma animācijas filmu kolekcija, šo trešdien tai piepulcēsies spēles īsfilmas, bet 20. oktobrī arī dokumentālās filmas.
Spēles īsfilma "Mijkrēšļa rotaļa ar spoguli", kuras režisors ir Ivars Skanstiņš, bet mūzikas autors – Imants Zemzaris, ir viena no retajām amatierfilmām, ko var raksturot arī ar skaņu, jo lielākoties šajās filmās runātu tekstu un arī speciāli tām komponētas oriģinālmūzikas nebija. Visbiežāk kā skanisko fonu kinoamatieri izmantoja kādus jau gatavus mūzikas ierakstus. Projekta "Paralēlais kino" vadītāja Sanita Grīna skaidro: "Tā bija lielākoties ar visām filmām, ka tajās dialogu nav, tajās ir mēģināts izteikt to domu tikai ar attēlu un arī kāda muzikālā pavadījuma palīdzību, jo, rakstot skaņu atsevišķi, bija ļoti grūti ar tā laika tehniku panākt to sinhronititāti, kas ir nepieciešama. Lai nav tā, ka cilvēkam mute vārstās vienā brīdī, bet skaņa skan ar novirzi. Tādēļ lielākajā daļā filmu doma ir izteikta galvenokārt ar vizuālās izteiksmes līdzekļiem, kas reizēm varbūt ir pat sarežģītāk nekā tad, ja cilvēki runā un skaidri pauž, ko viņi tajā brīdī domā un jūt. Bet pateikt to visu tikai ar attēlu, skaņām, trokšņiem vai mūziku, tas prasa, man šķiet, lielu meistarību."
Grīna atzīmē, ka spēles īsfilma "Mijkrēšļa rotaļa ar spoguli" tapusi 1972. gadā, tā ir ļoti spilgts amatierkino veikums, viena no kolekcijas pērlēm: "Tāda eksperimentālā, avangarda kino pērle, kas ir simboliem pilns vēstījums, kāda bija tā dzīve padomijas "aizspogulijā". Ka tu meklē sevi, mēģini sevi atrast un saprast, kā dzīvot tā, kā tu vēlies.
Man liekas, ka tas viens no iemesliem, kādēļ ļoti daudzi tajā amatierkustībā darbojās, jo viņiem tā bija vieta, kur viņi varēja kaut kādā ziņā turpināt savu pasauli, pārcelt to kaut kādā jaunā līmenī, bet būt tu pats."
Šonedēļ arhīvs publiskai pieejai nodos 23 spēles īsfilmu kolekciju. To vidū būs arī pirmā amatieru veidotā spēlfilma "Vanadziņš" pēc Viļa Lāča stāsta motīviem, kas tapusi 1961.gadā. Izlasē būs arī filma "Malduguns", kam pamatā Regīnas Ezeras stāsts, filma, ko iedvesmojis igauņu autora Matsa Trāta dzejolis un vēl virkne interesantu amatieru veikumu.
"Piemēram, brīnišķīga ir Daiņa Kļavas veidotā filma "NLO no pirmā kursa". Tā vispār ir viena no spilgtākajām Latvijas īsfilmām, ko es esmu redzējusi. Filma vēsta par jaunu cilvēku, par viņa ideāliem, sapņiem, sevis meklēšanu. Ka tu esi jauns un tu gribi lidot… Bet vai tu to varēsi?" atklāj Grīna. "Amatieriem arī ļoti patika taisīt filmas ar humoru. Viena spēlfilma, kas saucas "Pirmais čempionāts" ir par pirmo Baltijas čempionātu cīsiņu ēšanā. Šajā filmā diezgan daudz ir redzami paši kinoamatieri, kuri tur ir publikas lomās, līdzjutēju lomās, kuri jūt līdzi Latvijas cīsiņu ēšanas čempionam, kurš sacenšas ar Lietuvas un Igaunijas cīsiņu ēšanas čempioniem."
Arhīva kolekcijā ir arī amatieru veidotās visdažādāko žanru animācijas filmas, bet visbagātīgākais ir dokumentālo filmu klāsts, jo tās arī tapa visvairāk. Sākot no poētiskiem vēstījumiem līdz sociālkritiskiem stāstiem, kāda ir arī Daugavpils kinoamatieru klubā 1983. gadā radītā filma "Caurums". "Filma vēsta par to, kā kādas fabrikas strādnieki ir atraduši veidu, kā īsināt savas garās darba dienas, izmantojot to, ka žogā ir caurums un aiz žoga netālu ir veikals, kurā pārdod alkoholiskos dzērienus. Šī filma tika nofilmēta ar slēpto kameru, filmas veidotāji bija pat izgudrojuši veidu, kā to kameru attālināti ieslēgt un izslēgt. Tā kā visi šie cilvēki bija radoši ne tikai savu ideju un izdomas ziņā, bet arī radoši tīri tehniski, kameras pielāgojot savām vajadzībām," stāsta Grīna.
Latvijas kinoamatieru kustības aktīvais darbības laiks bija no pagājušā gadsimta 60. gadu sākuma līdz 90. gadiem, to organizēja Latvijas Kinoamatieru biedrība, kuras pirmais vadītājs bija režisors Aloizs Brenčs. Savos ziedu laikos kustība apvienoja vairākus tūkstošus kino entuziastu visā Latvijā. Tie bija visdažādāko profesiju cilvēki, kas ar kino veidošanu nodarbojās savā brīvajā laikā.
Viņu vidū arī televīzijas operators Aldis Šēnbergs, kurš savulaik darbojās Lielupes Kultūras nama kinoamatieru studijā:
"Vismaz man amatierisms palīdzēja nejusties kā šīs "skalojamās mašīnas" sastāvdaļai, es tomēr varēju saglabāt savu pasauli un spēju darīt tā, kā man liekas pareizi.
Domāt alternatīvi, domāt kā personība, nevis kā tikai kāda skrūvīte no sistēmas."
Video intervijas ar bijušajiem kinoamatieru kustības dalībniekiem arī papildina projektu "Paralēlais kino", tāpat kā pētniecisku rakstu sērija par šo mūsu kino vēstures daļu. Bet pašas filmu izlases ceļu pie skatītājiem sāk pakāpeniski.
Kopš septembra nogales digitālajā krātuvē "Redzi, dzirdi Latviju!" jau ir skatāma animācijas filmu kolekcija, šo trešdien tai piepulcēsies spēles īsfilmas, bet 20. oktobrī arī dokumentālās filmas. Savukārt 27. oktobrī – Pasaules audiovizuālā mantojuma dienā – Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas kinozālē, Elijas ielā 17, notiks īpašs kinoamatieru filmu seanss un diskusija par kustības vietu un nozīmi Latvijas kino vēsturē; diskusija būs skatāma arī tiešsaistē.
