Režisors un scenārists Hercs Franks ir pirmais, kurš savu filmu titros sāka rakstīt vārdu “autors”, informēja Nacionālā kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos Kristīne Matīsa.
Hercs Franks ir viens no kinoteorijā spēcīgākajiem Rīgas poētiskā stila pamatlicējiem, un viens no viņa stiprākajiem darbarīkiem ir ideja. Piemēram, tā, kas likta pamatā īsfilmai “Baltie zvani” (1961) – par mazu meitenīti un trausliem ziediņiem kontrastējoši lielā un nevērīgi rosīgā pilsētā.
Hercs Franks ir šīs filmas scenārija autors, kinolentē to realizēja režisors Ivars Kraulītis un operators Uldis Brauns, bet jau 70. gadu sākumā Hercs Franks sāka veidot pats savas filmas. Augstākā un starptautiski pazīstamākā virsotne starp tām un tieši tāpat izcilā idejā balstīts darbs ir operatora Jura Podnieka uzņemtā īsfilma “Vecāks par desmit minūtēm” (1978) – ģeniāla iecere pārvērst filmā desmit minūtes no reālās dzīves, kas spoguļojas maza bērna sejiņā.
Kinoseansa ievadā tiks demonstrēti četri kinožurnāli, kurus Hercs Franks veidojis kā režisors filmu starplaikos – “Sporta apskats” (2/1968), “Padomju Latvija” (32/1972 un 19/1979), “Māksla” (3/1975).
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi.
Eiropas Reģionālā attīstības centra (ERAF) projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veidos kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā.
Restaurācijai eksperti izvēlējuši deviņas spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.
Ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības” Latvijas Nacionālais arhīvs un Nacionālais kino centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku piedāvā bez maksas noskatīties digitalizētu un atjaunotu kinodokumentu programmu.
