«Rīgas fotomēnesis 2017» piedāvā atšķirīgu skatījumu uz kolektīvo pagātni

Austrumeiropas fotogrāfi lielākoties savos darbos reflektē par padomju un komunisma mantojumu, un tā Rietumos tikai turpina atražot stereotipus par dzīvi eksotiskajā Austrumeiropā, piemēram, sociālu problēmu nogurdinātas mazpilsētas. Starptautiskais festivāls “Rīgas fotomēnesis”, kas neoficiāli sākas 8.maijā, bet oficiāli – trešdien, 10.maijā, grib šo klišeju lauzt un fotomākslā un ne tikai piedāvāt atšķirīgu skatījumu uz mūsu kolektīvo pagātni.

 

"Izstāde vēl līdz galam nav iekārtota, bet šeit ir, piemēram, ir divritenis, ko mēs vēl rīt apkrāsosim – mums ir jāatstāj uz sēdekļa un stieņa nospiedumi no sieviešu dzimumorgāniem, mums rīt no rīta nāks meitene, kura tiks nokrāsota zelta krāsā," stāsta festivāla “Rīgas fotomēnesis 2017” vadītājs Arnis Balčus.

Galarezultāts līdzināšoties tam, kas redzams šajā ungāru mākslinieka Petera Puklusa fotogrāfijā. Tā autors netiešā veidā stāstot par 20. gadsimta vēsturi, un Peters ir viens no četriem māksliniekiem, ko Arnis Balčus uzaicinājis piedalīties festivāla “Rīgas fotomēnesis” centrālajā izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Blakus ir slovāku autora Pāvela Marijas Smežkala darbi – viņš interpretējis kara fotogrāfijas – no tām izdzēsis galvenos varoņus.

Šai izstādei un pēc kārtas ceturtajam Arņa vadītajam festivālam dots nosaukums “Fakti un precizējumi”.

"Ar faktiem mēs kaut kādā ziņā saprotam fotogrāfijas dokumentālo dabu, to, ka tas ir ļoti ticams realitātes nospiedums, un precizējumi – kaut kādā ziņā interpretācijas un reizē arī kritika šai ticamības apšaubīšanai," turpina Balčus.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē, kur vēl smaržo pēc svaigas krāsas, centrālā festivāla izstāde “Fakti un precizējumi” apmeklētājiem durvis vērs trešdien. Ar to arī šī gada festivāls, kas kopumā aptver sešas izstādes un vairāk nekā 10 dažādus pasākumus, oficiāli tiks uzskatāms par atklātu. Bet šodien – pirmajā fotomēneša dienā atvēršanas svētki  ikgadējam izdevumam “Latvijas fotogrāfija”, kurā Arnis uzaicinājis publicēties arī fotogrāfi Ievu Raudsepu.

"Principā tas ir vienīgais regulārais, drukātais izdevums, kurā tiek publicēti laikmetīgās fotogrāfijas darbi, tāpēc tas ir nozīmīgi," saka fotogrāfe Ieva Raudsepa.

Ieva, iedvesmojoties no pirmās brīvvalsts laika fotogrāfijām, savos darbos apcer jautājumu par nacionālo identitāti un dzimtenes mīlestību, fotomodeļu lomā – draugi un vienaudži.

Festivāla mērķis ir iepazīstināt ar aktuālo Ziemeļeiropas un Austrumeiropas fotogrāfijā, un tas ir veids, kā noskaidrot, kā šis žanrs mainās.

Rīgas fotomēnesis teorētiski noslēdzas 31.maijā, taču atsevišķas izstādes būs skatāmas līdz pat jūlijam, viena no tādām būs ukraiņu mākslinieku “Synchrodogs” izstāde laikmetīgās mākslas centrā “kim?”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt