Režisors – tā ir ļoti atbildīga profesija, pārliecināts viens no pasaules kinematogrāfa lielākajiem metriem Andrejs Končalovskis, kurš šobrīd viesojas Latvijā. Šovakar Dailes teātrī notiks krievu teātra un kinorežisora Andreja Kočalovska iestudējuma “Ķiršu dārzs” Eiropas pirmizrāde. Šī ir Antona Čehova triloģijas noslēdzošā daļa, kas seko lugām “Tēvocis Vaņa” un “Trīs māsas”, visās izrādēs spēlē vienots aktieru ansamblis, nemainīgās dekorācijās radot kopīgu simfoniju. Tā režisors pēta ne tikai Antona Čehova pasaules uztveri visos sīkumos, bet tieši cilvēka iedabu un Krievijas vēsturi.
"Viss Čehovs, tā laika jaunais teātris, ir simbols, sākot no “Kaijas”. Tas ir Krievijas atspulgs tās dažādās stadijās, kuras ved uz katastrofu. Čehovs jau 1903.gadā, divus gadus pirms 1905.gada revolūcijas, teica Buņinam, kad nomirs Tolstojs, visa Krievija aizlidos pie velna mātes. Buņins jautāja: "Jūs domājat – literatūra?" "Literatūra arī," atbildējis Čehovs. Tātad viņš domājis to, ko jau “Trīs māsās” Tuzenbahs saka: "Tuvojas vētra, drīz tā visu aizslaucīs"," skaidro režisors Andrejs Končalovskis. "Viņš, kā liels cilvēks būdams, nekad nelietoja vārdu sociālisms, nekad nebija sociāli tiešs, jo bija izcils mākslinieks, tāpēc runāja par daudz lielākām lietām, nesaucot konkrēti. Tāpēc Čehovu nekad nevar saukt par aktuālu, paldies Dievam! Es to vārdu ciest nevaru. Ja žurnālisti viņam būtu jautājuši, kāda ir jūsu lugas aktualitāte, viņš būtu metis ar kādu smagu priekšmetu."
"Kad rādīja lugu, viss teātris raudāja, Čehovs nesaprata, kāpēc. Jo visi zināja, ka viņš mirs pēc diviem mēnešiem, bet viņš gribēja, zinot, ka mirst, uztaisīt pēdējo atvadu joku. Protams, šis ir ļoti drosmīga cilvēka joks, ar kolosālu iekšējo spēku, kurš četrus gadus gaidīja, kad nomirs," turpina Končalovskis. "Uz jautājumu, ar ko šī luga aktuāla šodien? Atbildu – ne ar ko. Izcili sacerējumi ir aktuāli vienmēr. Svarīgi, lai tie ir tuvi, ja nekļūst, nav tuvi uzvedot, tad nav arī aktuāli, viss būs miris."
Galveno lomu Čehova "Ķiršu dārzā" spēlē režisora Andreja Končalovska dzīvesbiedre Jūlija Visocka.
"Andrejam Sergejevičam ir ļoti interesants piegājiens katram varonim, lai tie tiktu saprasti un nospēlēti tā, kā nekad līdz šim. Tāpēc nevajag viņiem uzvilkt caurus džinsus vai radīt ''mūsdienīgas'' dekorācijas, lai luga kļūtu saprotamāka mūsdienu skatītājam," saka Visocka.
Kā kinorežisors Andrejs Končalovsksi atkārtoti izvirzīts ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā ārzemju filma", šoreiz par filmu “Paradīze”, kas pērn jau novērtēta par labāko režijas darbu Venēcijas kinofestivālā. Tā vēsta par ebreju bērnu glābšanu Otrā pasaules kara laikā fašistu okupētajā Francijā un uzņemta melnbaltā stilistikā līdzīgi kā tā laika dokumentālie kadri. Visi varoņi filmā runā skatoties kamerā – it kā tiktu nopratināti.
