Sadaļas Sadaļas

Rīgā skatāma unikāla fotoizstāde «Daugav’s abas malas»

Gaidot valsts svētkus, no Latgales uz Rīgu atceļojusi unikāla fotoizstāde „Daugav’s abas malas”, kuras autors ir Preiļu fotomeistars Igors Pličs. Izstādi veido gandrīz 70 metru gara fotogrāfiju rinda, kas atspoguļo Daugavas tecējumu cauri Latvijai. Daugava bildēs redzama no augšas, jo Igors Pličs darbu veicis, lidojot lidmašīnā un fiksējot mūsu likteņupi, sākot no Baltkrievijas robežas līdz ietekai jūrā. Izstāde skatāma Rīdzenes ielas pasāžā galerijā „Centrs”.

Izstādes atklāšana galerijā „Centrs” notiek ar īsti latgalisku vērienu un vitalitāti. Stāsti par izstādes tapšanu mijas ar folkloras kopas „Ceiruleits” priekšnesumiem, un Igors Pličs atklājas ne vien kā izcils fotomeistars, bet, ļaujoties mūzikai, arī kā temperamentīgs dejotājs.

Uz dullajiem balstās pasaule – tā par izstādes autoru, savu novadnieku un draugu, izstādes atklāšanā saka kinorežisors Jānis Streičs. Viņš atklāj, ka Daugavas iemūžināšana aerofotogrāfijās ir gan oriģināls un skaists, gan izmaksu ziņā arī ļoti dārgs projekts, bet Igors Pličs, kā allaž visas lietas, arī šo, īstenojis ar lielu azartu galvenokārt paša spēkiem un līdzekļiem.

Pats autors stāsta, ka iedvesmu šim darbam guvis aptuveni pirms pieciem gadiem pēc Pētera Zeiles grāmatas „Latgale un tās ļaudis” izlasīšanas.

Igors Pličs: „Tur bija liela nodaļa par Daugavu, un, izlasot to divas reizes pēc kārtas, es kļuvu pārņemts ar ideju, ka vajag nofotografēt to Likteņupi, par ko tik smalki un tik izzinoši tajā grāmatā ir aprakstīts”.

Igoram Pličam uzreiz bijis skaidrs, ka Daugavas skaistums ir jāatklāj ar skatu no augšas, un viņš ar draugu atbalstu no Spilves pasūtījis privāto lidmašīnu.

Igors Pličs: „Ziniet, to Likteņupes ideju un misiju nevar citādi atklāt, kā tikai no augstuma skatoties. Tāpēc es meklēju lidaparātu. Ar helikopteru būtu bijis kvalitatīvāk, bet tas bija ļoti dārgs prieks. Lētāk man bija lidmašīnu paņemt.

Pilots saņēma manu lūgumu – pacelties puskilometra augstumā, paņemt 45 grādus un labo krastu, un lidojām no Piedrujas līdz Jūras vārtiem, kur Daugava satiekas ar Baltijas jūru. Protams, neskarot robežvietu, jo kāpēc gan jāuzprasās uz starpvalstu jautājumiem… Apbraucām arī slepenos objektus, kas ir Lielvārdē. Un es fotografēju”.

Darbi tapuši vienas dienas lidojuma laikā, un Igoram Pličam tas bijis tik spēcīgs emocionāls pārdzīvojums, ka brīžiem viņš aizmirsis pat aizmirsis par sava darba tehnisko pusi.

Igors Pličs: „Man tās emocijas bija tik iespaidīgas, ka es vienkārši nevarēju sakoncentrēties, es aizmirsu par tehniku, aizmirsu, kādas pogas jāspaida aparātam…Tas bija emociju uzplūds, kāds nu tas bija, tāds nu tas bildēs ir redzams. Un kopumā tas ir stāsts par Likteņupi. Ja cilvēks nesteidzas un ieskatās katrā bildē, tad tur viņš var atrast gan skaistus laukus, mežus, salas, pussalas, baznīcas, pilsētas. Likteņupe nav izsmeļama, viņā viss kas ir iekšā. Gan likteņi, gan tradīcijas, gan tikumi. Gan krievu, gan ebreju, gan vecticībnieku. Vārdu sakot, mūsu Latvijas vēsture”.

Kinorežisors Jānis Streičs Igoru Pliču raksturo kā patiesu Latvijas un Latgales patriotu. Līdzās darbībai fotomākslas jomā, viņš Preiļos restaurējis vēsturisku ēku, kur ierīkojis viesu māju un muzeju, kur pats vada ekskursijas, tāpat viņš uzcēlis arī Latvijā mazāko ceļmalas dievnamu un kopumā devis un dod ļoti lielu ieguldījumu Latgales popularizēšanā un attīstībā.

Jānis Streičs izstādei Rīgā novēl labu pēcgaršu.

Jānis Streičs: „Mans novēlējums, pirmkārt, lai daudzi to redz, apbrīno un lai zina meistara vārdu. Man gribas arī, lai izstādei ir tālejošas sekas vai, kā pēc konjaka saka – laba pēcgarša, un lai tā nes labus augļus gan Preiļiem, gan autoram”.

Preiļu fotomeistara Igora Pliča aerofotoizstāde „Daugav’s abas malas” Rīdzenes ielas pasāžā galerijā „Centrs” apskatāma līdz 21.novembrim.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt