"Spēlmanis" ir pirmā Latvijas un Lietuvas kopražojuma spēlfilma pēdējo 20 gadu laikā. Jau vēstīts, ka Lietuva to izvirzījusi nākamā gada „Oskara" balvai labākās ārzemju filmas kategorijā. Filma jau saņēmusi vairākas Eiropas kino balvas.
Filmas pamatā ir ļoti skaudrs stāsts, taču, kā uzsver režisors - ar šo darbu viņš vēlējies atklāt, cik bīstami ir pārkāpt robežu, aiz kuras morālie likumi vairs nepastāv.
Filmas galvenais varonis ir ātrās palīdzības mediķis Vincents. Savā darbā viņš ir izcils profesionālis, kurš netaupa sevi, lai izglābtu citu cilvēku dzīvības. Taču tai pašā laikā viņam piemīt neprātīga kaislība uz azartspēlēm, kuras dēļ viņš kļuvis par parādu vergu.
Situācijai viņš atrod radikālu un ļoti ciniski risinājumu. Viņš izveido nelegālu azartspēli, kas saistīta ar viņa profesiju, un likme tajā ir slimnīcas pacientu dzīvība vai nāve. Vincenta izveidotā nāves spēle kļūst ļoti populāra, nauda plūst straumēm, taču drīz vien Vincentam uz spēles ir jāliek arī pats dārgākais, kas viņam ir…
Vaicāts par tēmas izvēli, režisors Igns Jonīns atbild, ka filma ir iedziļināšanās arī viņa paša pārstāvētās paaudzes psiholoģijā, ko vienlīdz spēcīgi ietekmējušas divas politiskās sistēmas.
„Esmu dzimis un skolā gājis padomju iekārtā, bet patstāvīgu dzīvi uzsācis kapitālistiskajā sistēmā. Mani ļoti interesē, kas notiek šādu cilvēku smadzenēs, kuru apziņa ir veidojusies abu šo tik atšķirīgo iekārtu ietekmē. Tāds ir arī filmas galvenais varonis. Viņš ir vīlies abās sistēmās, viņš vairs nevēlas pakļauties absurdajiem noteikumiem, kurus nosaka tie, kam ir vara, un viņš uzsāk pats savu spēli - ļoti cinisku un nežēlīgu, tā ir spēle uz dzīvību vai nāvi," stāsta Jonīns.
Nav nejauši, ka filmas notikumi risinās ātrās palīdzības mediķu vidē, jo arī tā ir vide ar ļoti trauslu robežu starp dzīvību un nāvi, arī tā ir pārpilna ar cilvēciskām drāmām un izvēli starp ētiskiem un neētiskiem lēmumiem.
Filmas stāsts ir fantāzijas auglis, taču diemžēl tikpat labi tā varētu būt arī realitāte.
„Mans stāsts, paldies Dievam, reālajā dzīvē nav noticis, taču tad, kad mēs jau bijām uzrakstījuši scenāriju, mēs uzzinājām, ka Polijā ir noticis kas līdzīgs, pat vēl daudz skarbāks, proti, ātrās palīdzības darbinieki bija taisījuši biznesu, nogalinot cilvēkus un pārdodot viņus apbedīšanas kantoriem. Tad mēs sapratām, ka mūsu stāsts ir tikai „ziediņi", dzīvē notiek vēl baisākas lietas," norāda režisors.
Filmā ļoti svarīga ir arī mīlestības līnija - gan Vincenta mīlestība pret kolēģi Ievu, gan mīlestības tēma visplašākajā nozīmē. Taču filma ir ļoti skaudra, tādēļ režisoram vaicāju, vai viņš filmas finālā ir atstājis arī vietu cerībai.
„Es nedomāju, ka filma beidzas pesimistiski. Es domāju, ka tā atstāj cerību, ka visu var labot un mainīt. Mums tikai pašiem jāsaprot, kas ar mums notiek, un šī sapratne ir ceļa sākums uz apskaidrību.
Filmā mēs ļoti tieši atklājam to, cik bīstami ir pārkāpt robežu aiz kuras morālie likumi vairs nepastāv," skaidro Jonīns.
Igns Jonīns arī uzsver, ka lepojas ar to, ka „Spēlmanis" ir pirmā Lietuvas-Latvijas kopražojuma filma pēdējo 20 gadu laikā. Tā tapusi sadarbībā ar Latvijas studiju „Lokomotīve" un Latvijas Nacionālo kino centru. Filmā ir izcili aktierdarbi, īpaši tas attiecināms uz galvenās lomas tēlotāju - Vītautu Kaņušoni.
Latvijas skatītāju vērtējumam filma „Spēlmanis" tiks nodota piektdien, 26.septembrī.
