No 7. līdz 17. septembrim kinoteātros „Splendid Palace”, „Kino Bize” un „K Suns” ar vairāk nekā 120 filmām 9 programmās norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Par festivāla gaitu un programmā iekļautajām filmām ik dienas ziņo arī Latvijas Kultūras akadēmijas studenti – jaunie filmu kritiķi un kino profesionāļi.
Vērtējums: ❇️ ❇️ ❇️ ❇️ (4/5)
Savas jaunākās filmas “Lēnprātīgā” uzņemšanai Sergejs Lozņica izvēlējies Daugavpili un tās apkārtni, kas imitē nezināmu Krievijas vidieni; otrā plāna lomu atveidotāji atlasīti no vietējiem tipāžiem. Pēc filmas Latvijas pirmizrādes daži skatītāji atzina, ka jutušies neomulīgi, apjaušot, ka “baisā Krievijas vide” filmēta šeit pat, Latvijas teritorijā. Ja neērtā sajūta par brīžiem hiperbolizēto, bet brīžiem groteski reālo darbības vidi ir vienīgais vai galvenais filmas radītais iespaids, tad Sergeja Lozņicas “Lēnprātīgā” ir jānoskatās vēlreiz, lai arī filmas garums ir izaicinošs - gandrīz divarpus stundas.
Filmas galvenā varone pašaizliedzīgi cenšas noskaidrot ieslodzītā vīra likteni, piedzīvodama pazemojumu, amatpersonu liekulību, dubultstandartus un cilvēku cietsirdību.
Kaut arī filmas darbība risinās Krievijā, stāsta tēma ir universāla. Tā ir ne vien mazohistiska mazā cilvēka cīņa pret sistēmu un netaisnību, bet arī sabiedrības nihilismu.
Režisoram filmā ir izdevies radīt smeldzīgi precīzu kādas sabiedrības daļas portretējumu. Īpaši izceļas otrā un trešā plāna aktieri, kuri lomām atlasīti kā autentiski tipāži. Kā atzīst pats režisors, daudzi no viņiem ir bijušie ieslodzītie, un cilvēkiem ar šādu pagātni aktiermeistarība ir organiska. Trīs ceturtdaļas no filmas tiek būvēta nežēlīga un apātiska pasaule kādā pilsētā, kuras galvenais sociāli ekonomiskais balsts ir cietums. Galvenā varone ar monolītu sejas izteiksmi virzās cauri vardarbības, blēžu un krāpnieku ellei, kas brīžiem rada iluzoru sajūtu, ka aiz cietuma sienām, iespējams, meklējama pestīšana no vājprātīgās pilsētas, jo sliktāk kā tur vairs nevarētu būt.
Daudz tiek izmantotas atsauces uz Fjodora Dostojevska, Nikolaja Gogoļa, Mihaila Saltikova-Šķedrina darbiem, kā arī Franca Kafkas “Pils”. Tuvojoties filmas atrisinājumam, vairākas sižetiskās līnijas kļūs repetitīvas, ieskicējot bezcerīgu ciešanu cilpu. Šis motīvs kulminē filmas finālā, kur, paša režisora vārdiem sakot, viņš mēģinājis atrast veidu, kā ar beigām pateikt bezgalīgo.
Daļa skatītāju “Splendid Palace” sarkanajos samta krēslo šausminājās par Krievijas vides reālistisko atspoguļojumu, citi nemierīgi knosījās, malkojot vīnu, taču
neizbēgama ir apziņa, ka Sergeja Lozņicas filmas scenāriju ar līdzvērtīgi šokējošiem panākumiem varētu pārnest uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kādu pilsētu Latīņamerikā, un tikpat veiksmīgi arī uz jebkuru vietu Latvijā.
Šoreiz stāsts nav par vidi, bet par cilvēkiem, kas to veido.
“Lēnprātīgā” aizraujoši balansē uz robežas starp grotesku satīru un drāmu, starp smiekliem un asarām.
Tas ir simbolisks destruktīvas nācijas portrets, taču, visticamāk, skatītāji nebūs vienprātīgi, vai izvēlētais ekspresionisms halucinogēnajā filmas noslēguma daļā ir attaisnots paņēmiens. Neatkarīgi no tā, nav šaubu par filmas klaustrofobisko intensitāti un aizraujošo pieredzi.
"Riga IFF" jaunāko Baltijas filmu programmas “Home Made” seansi pēdējās divās festivāla dienās
- sestdiena, 16.septembris, plkst. 20.30 kinoteātrī “Kino Bize” – “Atbrīvošanas diena” (režisori Uģis Olte, Mortens Troviks, Latvija, 2016),
- svētdiena, 17.septembris, plkst. 16.30 kinoteātrī “K.Suns” – “To atceras tikai vilcieni” (režisors Jānis Putniņš, Latvija, 2016) un “Rumba” (režisore Laila Pakalniņa, Latvija, 2016)
- svētdiena, 17.septembris, plkst. 16.30 kinoteātrī “Kino Bize” – “Ātrie igauņu puiši” (režisors Jāks Kilmi, Igaunija, 2017)
- svētdiena, 17.septembris, plkst. 16.30 kinoteātrī “Kino Bize” – “Melānijas hronika” (režisors Viesturs Kairišs, Latvija, 2016)
