«Riga IFF» recenzija: «Lēdija Makbeta» - no brīvības ilgām līdz varmācībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Piedāvājam recenziju par Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmā “Riga IFF Selection” iekļauto Viljama Oldroida drāmu “Lēdija Makbeta” (2016, Lielbritānija).

No 7. līdz 17. septembrim kinoteātros „Splendid Palace”, „Kino Bize” un „K Suns” ar vairāk nekā 120 filmām deviņās programmās norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Par festivāla gaitu un programmā iekļautajām filmām ik dienas ziņo arī Latvijas Kultūras akadēmijas studenti – jaunie filmu kritiķi un kino profesionāļi.

Vērtējums: ❇️ ❇️ ❇️ ❇️ (4/5)

Filmas nosaukums maldinoši liek noprast, ka šī ir kārtējā Viljama Šekspīra lugas interpretācija, taču tas tā nav – filma uzņemta pēc krievu rakstnieka Nikolaja Ļeskova darba motīviem “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”.

Neskatoties uz to, tēlu uzstādījums un viņu tieksme iegūt kāroto par jebkuru cenu rada pietiekami “šekspīrisku” gaisotni. Britu teātra režisora Viljama Oldroida debijas filma ir satraucošs psiholoģisks trilleris par jaunas sievietes cīņu par varu un brīvību 19. gadsimta patriarhālo normu pasaulē.

Filma sākas ar ļoti minimālistisku epizodi baznīcā. Mēs redzam jaunas meitenes apjukuma pilno skatienu caur kāzu plīvuru, taču viņas līgavainis netiek rādīts, nekādi nepaskaidrojot, kāds ir viņas apjukuma iemesls. Režisors tādējādi jau filmas pirmajā ainā akcentē galvenā tēla subjektivitāti un nespēju lemt par savu likteni. Stāstam attīstoties, jaunās Katrīnas situācija kļūst arvien skaidrāka: šī laulība nav notikusi no brīvas gribas, tēvs viņu ir pārdevis kopā ar zemesgabalu kādam draudīgam un šausminošam vīram, kurš nolemj meiteni mantinieku radīšanas nolūkā izprecināt savam pusmūža vecuma dēlam. Dēls savukārt ir tikpat neieinteresēts kopdzīvē ar Katrīnu kā viņa. Viņš nevēlas ar viņu gulēt, nekad nav mājās un ir Katrīnai stingri aizliedzis iziet no mājas viņa prombūtnes laikā. Katrīnas dumpinieciskais gars atklājas visai ātri: viņa sāk runāt pretī vīratēvam, smīkņā par dzērušo vīru, bet viņas brīvība tik un tā ir ļoti ierobežota. Lielu lomu šīs klaustrofobiskās apspiestības sajūtas radīšanā spēlē montāža. Brīžiem darbība šķiet vienmuļa un garlaicīga, vienu pēc otras rādot šķietami nenozīmīgas ainas, kas uzsver laika ritējumu un uzskatāmi atklāj Katrīnas apnicīgo eksistenci.

Viņas pirmais solis ceļā uz brīvību ir aizlieguma iziet no mājas pārkāpšana. Pametot mājas sienas, krasi mainās viņas pašsajūta, kā arī izmainās kadru kompozīcija, samazinās Katrīnas tuvplānu skaits, viņas stāvs kļūst ievērojami sīkāks uz dabas ainavu fona, kameras kustība kļūst daudz haotiskāka. Katrīnas tieksme atrasties ārā simbolizē ne vien ilgas pēc neatkarības, bet arī viņas mežonīgo dabu. Spēju lemt par savu likteni viņa apzinās daudz vairāk, uzsākot mīlas dēku ar strādnieku vārdā Sebastians. Sebastians ir jauktas rases pārstāvis, kam ir liela nozīme uz tā laika politisko normu un sabiedrības iedalījuma fona; ar šo rīcību viņa nonāk vēl lielākā harmonijā ar savu dabu. Šķietamu brīvību un spēju rīkoties pēc savas gribas Katrīna ir ieguvusi, bet viņai ar to nepietiek, viņai sāk parādīties tieksme pēc varas un tādējādi arī nepieciešamība atbrīvoties no visiem, kas stājas viņai ceļā.

Vīra un vīratēva nogalināšana vēl ir saprotama, ņemot vērā, ka viņi ir vainīgi pie Katrīnas nožēlojamā stāvokļa, bet Katrīnas rīcība kļūst apšaubāma un biedējoša, kad viņa kopā ar savu mīļāko nogalina mazu puiku, kurš izrādās viņas vīra ārlaulības dēls un kura dēļ Sebastians vairs nedrīkst uzturēties mājā. Pretēji Katrīnai Sebastians jūt neizturamus sirdsapziņas pārmetumus, tādēļ nodod Katrīnu izmeklētājam. Taču izmeklēšana Katrīnai tic vairāk. Šo varas attiecību maiņu spilgti parāda skatienu apmaiņa: raudošais Sebastians un Katrīnas seja ar draudīgu aizvainojumu. Tomēr Katrīnas iegūtā vara nozīmē arī ļoti smagu cenu.

Filmas straujā un viendabīgā notikumu attīstība netraucē izprast varoņu psiholoģisko motivāciju, jo laikmeta fons tiek izklāstīts pietiekami spilgti un saprotami. Sākumā ir ļoti viegli just līdzi Katrīnai, jo viņas apstākļi, raugoties ar šodienas acīm, ir nepiedodami; lai arī viņas vēlākā sociopātiskā rīcība rada vēlmi viņu nosodīt, vēlme viņu atbalstīt neizzūd.

Šī filma ar prasmīgi izstrādātajiem tēliem un vidi raisa skatītājos morālu ambivalenci.

Filma festivāla “Riga IFF” ietvaros vēl skatāma seansā 17.09. plkst. 20.30 kinoteātrī “K.Suns”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti