No 7. līdz 17. septembrim kinoteātros „Splendid Palace”, „Kino Bize” un „K Suns” ar vairāk nekā 120 filmām 9 programmās norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Par festivāla gaitu un programmā iekļautajām filmām ik dienas ziņs arī Latvijas Kultūras akadēmijas studenti – jaunie filmu kritiķi un kino profesionāļi.
Vērtējums: ❇️ ❇️ ❇️ ❇️ ❇️ (5/5)
Džezs un kino – ideāls tandēms
Reti kuram mūzikas žanram ir tik ciešas paralēles ar stāstniecību, kā džezam. Aiz tehniskās meistarības, virtuozitātes, melodijas un aranžējuma labā džeza skaņdarbā (un it īpaši – solo partijā) slēpjas apzināts un strukturēts stāsts. Šī iemesla dēļ džezs un kino ir ideāls tandēms, kas viens otru papildina, veidojot niansētu vizuālas un audiālas stāstniecības estētiku. Tādēļ ir likumsakarīgi, ka režisora un producenta Kaspera Kolina dokumentālā filma “Es un Morgans” (“I Called Him Morgan”) skatītājam piedāvā atmosfērisku reportāžu džeza trompetista Lī Morgana talanta, slavas un atkarību pasaulē.
Šī ir vēl viena mūzikas dokumentālā kino pērle, kuru skatītājiem sagādājusi Zviedrija. 2012. gadā par tādu kļuva režisora Malika Bendželula “Oskaru” saņēmusī filma “Searching For Sugar Man”, un jāmin arī paša Kaspera Kolina 2006. gada debijas filma par avangarda saksofonistu Albertu Aileru (“My Name is Albert Ayler”).
Arī savā jaunākajā darbā Kolins turpina pētīt afroamerikāņu kultūras kustību iezīmes (tām raksturīga maskulinitāte) un ar to saistītos personību stāstus.
Kolinam izdodas veiksmīgi apvienot klasiska stila dokumentālās intervijas ar atmosfēriskiem uz 16 milimetru kinolentes uzņemtiem Ņujorkas kadriem un vēsturiskām, melnbaltām “Blue Note Records” arhīva fotogrāfijām.
Džeza pionieris
Savas neilgās karjeras laikā Lī Morgans nepaguva iegūt tādu slavu, kā tas izdevās Luisam Ārmstrongam, Mailzam Deivisam, Dizijam Gilespijam vai Klifordam Braunam, un tomēr džeza entuziastu un mūziķu aprindās viņš ir viens no ievērojamākajiem trompetistiem. Kaspers Kolins iepazīstina ar Lī Morgana kāpienu slavas zenītā. Jau 18 gadu vecumā viņš pievienojās Dizija Gilespija bigbendam, vēlāk kļuva par studijas mūziķi slavenajā “Blue Note Records” ierakstu kompānijā un tad sāka spēlēt Arta Bleikija grupā “The Jazz Messangers”, kurai piedēvē džeza paveida hard bop radīšanu.
Tiem, kuri par džezu zina mazāk, – hard bop ir skanējums, ar kuru vairums asociē “klasisku” džezu – piemēram “The Jazz Messanger” skaņdarbs “Moanin’”.
Hard bop dzimšanai cieši līdzās atradās arī Lī Morgans, kura solo partijas un improvizācijas ir neatgriezeniski saaugušas ar šī apakšžanra skanējumu.
Liecība no viņsaules
Viens no filmas trumpjiem ir Lī Morgana un viņa dzīvesbiedrenes Helēnas juteklisko un, kā beigās izrādās, fatālo attiecību paralēlās sižetiskās līnijas.
Tas filmai sniedz papildu slāni līdztekus jau paredzamajai mūziķa cīņai ar slavu un atkarību. Abi varoņi filmā ir klātesoši audio intervijās, taču īpaši aizkustinoša ir Helēnas 1996. gadā ierakstītā saruna ar vakarskolas skolotāju un dīdžeju Leriju Remi Tomasu vien mēnesi pirms viņas nāves. Helēnas balss uz sprakšķošas audio lentas arī kļūst par vadošo naratīvo stīgu filmas scenārijā.
Gluži kā lieciniece no viņpasaules Helēna stāsta par saviem pusaudzes gadiem un pāragro grūtniecību, bēgšanu uz Ņujorku, par romantiskajām un vienlaikus arī mātišķajām attiecībām ar Lī Morganu un visbeidzot atzīstas viņa slepkavībā. Kaut arī šāda Helēnas rīcība virspusēji var šķist greizsirdības motivēta, tās patiesie iemesli ir daudz komplicētāki. Helēna iepazinās ar Lī Morganu viņa dzīves destruktīvākajā brīdī, bet spēja viņā atkal iedvest interesi par mūziku; tā abu starpā izveidojās nesaraujami cieša un arī abpusēji iznīcinoša saikne.
Nevienam, kurš kaut reizi ir dzirdējis Lī Morganu spēlējam, nav šaubu par viņa talantu, kas aprāvās 33 gadu vecumā. Kā liecina laikabiedru atmiņas, arī viņš pats savu talantu labi apzinājās un šī apziņa ietekmēja viņa attieksmi pret apkārtējiem. Trompetei piemīt skanējuma tīrība, kas nelīdzinās nevienam citam instrumentam. Tā vienlīdz precīzi var uzšķērst dvēseli vai uzzīmēt jaunu pasauli; vistiešākajā mērā to pieredzēja Lī Morgana dzīvesbiedrene Helēna, kas līdz pat savai nāves dienai nespēja noticēt notikušajam.
Kasperam Kolinam izdevies uz ekrāna radīt melanholisku sapni.
Filma festivāla “Riga IFF” ietvaros vēl skatāma seansā 16.septembrī plkst. 19.00 kino “Splendid Palace” Lielajā zālē.
