Riga IFF: Latvijas kino «krējums» «Lielā Kristapa» izlasē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Līdzās spilgtiem pasaules kino meistardarbiem Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) piedāvās ne mazāk iespaidīgu jauno Latvijas veikumu spēlfilmu, dokumentālajā un animācijas žanrā – programmu „Lielais Kristaps. Izlase”.

Četri spoži darbi būs skatāmi latviešu dokumentālo filmu piedāvājumā. Kā iepriekš jau ziņots, “Riga IFF” atklās režisora Uģa Oltes filmas “Dubultie svešinieki” (VFS FILMS) pirmizrāde, tāpat “Riga IFF” piedāvās noskatīties arī režisores Lailas Pakalniņas un viņas igauņu kolēģu jauno kopdarbu ar ironisko nosaukumu "Čau, Rasma!". Filmas pirmizrāde notika prestižajā “Visions du Réel” festivālā (Šveice) un ziemeļnieciskā apcerē saista mūsdienas ar Otrā pasaules kara beigām, kad pie Igaunijas salām avarēja Latvijas tvaikonis "Rasma", kura kravā bija Rīgas šūšanas fabrikas aprīkojums, „Husqvarna” velosipēdi, graudi un milti.

Skatītājiem būs iespēja piedzīvot divus pavisam atšķirīgus, taču publikas un kritiķu ļoti slavētus hitus – Ināras Kolmanes aizkustinoši sirsnīgo filmu par suitu sievas un japāņu studentes ciešo draudzību “Ručs un Norie”, kā arī Ievas Ozoliņas apdullinoši iespaidīgo ģimenes sāgu “Mans tēvs baņķieris”. Kolmanes filmu LKA Rīgas Kinomuzeja vadītāja, kinopētniece Zane Balčus dēvē par “vienu no šā gada atmiņā paliekošākajiem latviešu dokumentālā kino notikumiem”, savukārt žurnāla “Kino raksti” galvenā redaktore Kristīne Matīsa uzskata, ka filma “paceļas pāri eksotiski etnogrāfiskai atrakcijai un rāda, kā materializējas netveramas saites starp divām radikāli atšķirīgām pasaulēm”. Savukārt Ievas Ozoliņas debijas filma “Mans tēvs baņķieris” izraisījusi gluži vai sensāciju, kļūstot par pēdējos gados skatītāko latviešu dokumentālā kino darbu. Autobiogrāfiska detektīva manierē režisore seko līdzi sava tēva (TOP Bankas prezidenta) gaitām 90. gados, līdz 1994. gadā viņš ar sešiem miljoniem noguldītāju naudas pazūd bez vēsts. Tikai pirms dažiem gadiem režisore saņem Interpola ziņu, ka, viņas tēvs, iespējams, atrodas Malaizijā. "80. gadu beigu un 90. gadu sākuma Latvija uzgleznota ļoti piesātināti un taustāmi, ar krāšņām detaļām un bagātīgu faktūru, balstoties plašā arhīvu materiālā, " vērtē kinokritiķe Kristīne Matīsa, piebilstot, ka gaužām neticamais un tomēr patiesais stāsts "ir pamats kases grāvējam jau sižeta līmenī".

Spēlfilmu auditorijai piektdienas, 16. oktobra, vakarā sarūpēts Aika Karapetjana "M.O.Ž." seanss. Portāls "Satori" savā recenzijā vēsta, ka filma ir "stāsts par neremdināmu alkatību" un "atgādina psiholoģisku trilleri ar pārdabiskiem elementiem", radot "paralēles ar Edgara Alana Po stāstu "Nodevīgā sirds" un piedāvājot "freidiski baisu atmosfēru". Šī filma pirmizrādi piedzīvojusi Monreālas Starptautiskajā Fantāzijas filmu festivālā un izrādīta gan BFI Londonas filmu festivālā, kā arī filmu festivālos ASV, Kanādā, Francijā, Itālijā un Spānijā. Kā atzīst pats režisors, veidojot "M.O.Ž." viņš ietekmējies no korejiešu kino un galu galā filma sanākusi par cilvēku, "kurš vēlas to, ko viņam nevajag".

Lieli svētki būs arī latviešu animācijas cienītājiem, kas atsevišķā seansā varēs baudīt bērnu un vecāku iemīļotās studijas "Atom Art" īsfilmu sērijas “Lupatiņi” jaunāko daļu pirmizrādes, kā arī režisora Edmunda Jansona darbu "Roņu sala" - vienīgo Latvijas filmu, kas jebkad iekļauta pasaulē nozīmīgākajā animācijas konkursā Anesī festivālā (Francija). Pazīstamais filmu mākslinieks Jurģis Krāsons, kurš strādājis ar tādiem pasaules kino smagsvariem kā Verners Hercogs un Mika Kaurismeki, demonstrēs savu trešo autoranimāciju "Sejas". Tieši Jurģa Krāsona animācija "Norīt Krupi" 2010. gadā bija nominēta kā labākā īsfilma Kannu kinofestivālā.

Visbeidzot, “Riga IFF” piedāvās Ivo Brieža režijas debiju animācijā "Laiks iet" – filmu par laiku, no kura nav iespējams aizmukt. Uzmanības vērta ir izcilā radošā komanda. Filmas galveno varoni – no sudraba un mamuta ilkņa, ar zelta zobu un kristāla acīm! – veidojis ar izsmalcināto mākslinieka rokrakstu pazīstamais rotkalis Valdis Brože. Tāpat filmas veidošanā piedalījies arī gleznotājs un ilustrators Reinis Virtmanis, igauņu mākslinieces Anu Laura Tutelberga  un Olga Bulgakova (no Ziemeļeiropā senākās un lielākās animācijas studijas "Nukufilm"), bet mūziku radījis kanādiešu komponists Kolins Stetsons, kurš sadarbojies ar tādiem milžiem kā Toms Veitss, Lorija Andersone u.c.

Jau vēstīts, ka Rīgas Starptautiskais kino festivāls norisināsies no 15. līdz 25. oktobrim.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti