Riga IFF iepazīstinās ar Vācijas laikmetīgā kino radošajiem strāvojumiem

Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā no šī gada skatītājiem piedāvās vēl plašāku ieskatu Vācijas kinematogrāfā un ar to saistītajās kultūras norisēs programmas sadaļā "Zeitgeist Deutschland" ("Laikmeta gars: Vācija"). Par programmas atklāšanas filmu šajā sezonā izvēlēta nebēdnīgā un brīžiem skandalozā franču režisora Fransuā Ozona filma "Pēters fon Kants" – šī gada Berlināles atklāšanas filma ir amizanta parafrāze par Rainera Vernera Fasbindera krāšņo kamerdrāmu "Petras fon Kantas rūgtās asaras", kas viendzimuma iekāres un varas spēli pārceļ divu vīriešu starpā, informēja festivāla rīkotāji.

"Programma "Zeitgeist Deutschland" tapusi, lai Latvijas kultūras telpā caur Berlinālē un citos starptautiskos kinofestivālos izrādītiem darbiem vēl pilnasinīgāk atspoguļotu Vācijas kino jaunumus, radošos strāvojumus un idejas. Vācijas kinematogrāfs ir viens no vērienīgākajiem  Eiropā – tajā bieži vien tiek atklātas kino pasaulē svarīgas tendences un jaunas zvaigznes, kā arī turpināta viena no spēcīgākajām mākslinieciskajām tradīcijām gan autorkino, gan dokumentālajos darbos. Programmu neparastu dara arī apstāklis, ka kuratoru veidotajā programmā sastopamas arī filmas, kas nav tapušas Vācijā, tomēr ir cieši saistītas ar šo valsti, tās valodu, vēsturi un kultūru," skaidroja rīkotāji.

Līdztekus "Pētera fon Kanta" smalki stilizētajām intrigām un atsaucēm skatītājiem būs iespēja uz lielā ekrāna sastapt arī citus godalgotus darbus, piemēram, Berlīnes kinofestivāla galvenajai balvai nominēto Nikoletas Krebicas filmu "AEIOU – īsa pamācība mīlestības alfabētā", kas sniedz ieskatu kādreizējas ekrāna granddāmas, tagad runas pedagoģes, romānā ar krietni jaunāku zaglēnu.

Kā norādīja festivāla veidotāji, šī programmas sadaļa tāpat pievēršas arī vēsturiskajai realitātei un izgaismo noziegumus, kas ir neaizmirstami – Mati Gešoneka dokudrāma "Konference" atgriež skatītāju 1942. gada 20. janvārī, kad pie Vanzē ezera tikās Vācijas ministri, SS un Vācijas Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas funkcionāri, lai pieņemtu "ebreju jautājuma galīgo risinājumu", kas noved līdz tumšākajai lappusei moderno laiku vēsturē. Netaisnības traģikomisko mērogu ieskicē Andreasa Drēzena "Rābija Kurnasa pret Džordžu Bušu" – stāsts par kādu turku izcelsmes vācieti, kas, uzzinājusi, ka viņas dēls ir aizturēts par iespējamu dalību 2001. gada 11. septembra teroraktā, mēģina "aizklauvēties" līdz visaugstākā līmeņa politisko funkcionāru sirdsapziņai, brīžiem ieslīdot "Monty Python" līmeņa sirreālā farsā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt