Saistoši arī tāpēc, ka līdz šim esmu bijusi tajā cilvēku grupā, kura virtuālās realitātes ienākšanu mākslas medijos uztver ar neslēptu skepsi, un vēlējos iepazīt, saprast un ļauties tam, lai mans kritiskais (iespējams, vecmodīgais) viedoklis tiktu apgāzts.
Tā nu pirmais lekciju cikls, kurā tika aprunāta virtuālā realitāte – tās nepieciešamība, pamatotība, attīstība un emocionālais pienesums, notika pulksten 9.30 nākamajā dienā pēc festivāla atklāšanas. Nav grūti iedomāties, ka saņemties apmeklēt pirmo lekciju bija tuvu neiespējami, taču centos izlikties par pieaugušu cilvēku, un vēlme iegūt jaunas zināšanas bija spēcīgāka par vēlmi patīkami izgulēties.
19.10.2018. Lekcijas
Ievadvārdus un nedaudz par savu projektu stāstīja animācijas filmu režisors Reinis Kalnaellis. Viņš ir izveidojis interaktīvu grāmatu bērniem, kura darbojas jauktajā realitātē (Mixed reality (MR)), kas nozīmē, ka šo grāmatu var gan vienkārši lasīt, gan arī, izmantojot telefona lietotni, vērot, kā atdzīvojas grāmatu tēli, pielāgojot mūziku un darbības pēc paša izvēles.
Vims Foršvīls (Wim Forceville). Ievads virtuālajā realitātē un virtuālā realitāte kā mācību rīks
Savu ceļu virtuālās realitātes pasaulē uzsācis ar VJ’ošanu, Vims Foršvīls mums stāsta par to, ko viņam nozīmē virtuālā realitāte, un arī norāda uz dažādiem vēstures mirkļiem, kuros cilvēks ir centies pietuvināties realitātes samezglošanai. Kā vienu no pamatojumiem, kādēļ viņam ir interese par šo mediju, Foršvīls norāda – tā ir iespēja būt kaut kur citur, būt kādam citam, iespēja pārņemt citu identitāti.
Atzīšos gan, ka tieši šādu iemeslu pieminēšana manī rada skepsi par to, cik tālu šādām tehnoloģijām būtu jāattīstās, un man viegli biedējoša šķiet cilvēku augošā vēlme kļūt par kādu citu, zaudēt savu cilvēcisko oriģinalitāti.
Protams, redzu arī pozitīvo, it sevišķi, kad tiek runāts par virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. Šajā nozarē tam ir ļoti liels potenciāls, jo virtuālā realitāte ļauj vizuāli piedzīvot to, ko, prātam un fantāzijai sadarbojoties, dažreiz ir grūti projicēt.
Aleksandrs Herrmans (Alexander Herrmann). Virtuālās realitātes projektu prototipu izstrāde un ražošana
Uzreiz atzīšos, ka šo lekciju dzirdēju tikai pa ausu galam, jo Aleksandrs vairāk runāja par tehnisko pusi un programmatūrām, taču arī apgaismoja par to, cik grūti var būt piesaistīt sponsorus, iegūt finansējumu vai izstrādāt šāda tipa projektus, jo virtuālās realitātes lietošana, dēļ tā, ka tas ir visai jauns medijs, var būt ļoti dārga un ražotājam neatmaksāties, kā arī vienkāršajam cilvēkam var būt neiespējami to atļauties. Līdz ar to ir jāsaprot, kas būs mērķauditorija, un projektiem jābūt izstrādātiem tā, lai to lietojums būtu plašs un praktisks.
Tesa Ratušinska Praisa (Tessa Ratuszynska Price), Fiona Francesa Nikolsone (Fiona Frances Nicholson). Jēgpilna radīšana
Abas meitenes kopā izveidojušas biedrību “The Othvrs”, kas nodarbojas ar cilvēku iepazīstināšanu un projektu realizēšanu 360/VR/AR/XR platformās. Viņu mērķis ir iedrošināt radīt arī ar ierobežotiem līdzekļiem vai zināšanām, mazināt bailes no tehnoloģiju izmantošanas, kā arī apvienot dažādas mākslas disciplīnas un, to visu darot, būt sociāli aktīvām. Daudzi Tesas un Fionas projekti aptver tādas tēmas kā LGBT un dažādu rasu pārstāvju integrēšanos sabiedrībā.
Viņas skaidro, ka, lai radītu saistošu, interesantu un nozīmīgu materiālu, nav nepieciešami lieli līdzekļi, ir jāsadarbojas ar līdzcilvēkiem, jo katram ir kāds talants, kas var būt noderīgs projekta izstrādes gaitā. Atbildot uz jautājumu “Kādēļ virtuālā realitāte?”, viņas izvirza trīs punktus:
1. personal (tā ir ļoti personīga pieredze, kurā cilvēks atrodas iekšā, nevis paliek tikai kā vērotājs no malas);
2. awesome (tā ir iespēja piedzīvot situācijas, kuras ne visiem ir pieejamas, piemēram, kāpt kalnā);
3. transformative (tā var būt ļoti emocionāla pieredze, kā skatīties caur logu, kurā cilvēks var atklāt daudz jaunu pasauļu, kuras izmaina viņa domāšanu).
Vims Vouters (Wim Vouters). Emocionālais ieguldījums virtuālās realitātes pieredzē
Tā kā viss lekciju cikls jau sākumā mazliet iekavējās tehnisku problēmu dēļ, Vimam Vouteram savu prezentāciju nācās krietni saīsināt, taču viņa entuziasms to padarīja ļoti aizraujošu. Līdzīgi kā Vimam Foršvīlam, arī viņam virtuālā realitāte ir iespēja izbaudīt citu īstenību. Vims nodarbojas ar datorspēļu izstrādi VR platformā, saredzot tajā dažādas pozitīvas īpašības, par kurām arī mani varēja visai viegli pārliecināt. Piemēram, spēlējot vairāku spēlētāju spēli virtuālās realitātes pasaulē, spēlētājs saskaras ar citiem cilvēkiem daudz tiešākā veidā, jo šajā platformā kustības tiek precīzi imitētas, savukārt datorspēlēs to klasiskajā izpratnē spēlētāja avatara kustības ir iepriekš ieprogrammētas. Vims mums skaidroja, ka virtuālā realitāte rada klātesamības sajūtu, tur daba kļūst par protagonistu, ir iespēja izjust emocionālu tuvību un ka cilvēkiem nevajadzētu baidīties no šīs platformas attīstības, jo, parādoties datoriem, nepazuda literatūra un rakstnieki, un, kaut arī attīstījās kino, mums joprojām ir fotogrāfija.
Virtuālā realitāte vienkārši ir jauns formāts, kas paver jaunas iespējas.
20.10.2018. Riga IFF hakatons
Tika izveidotas 5 komandas, kuras katra 24 stundu laikā izstrādāja projektu, kas būtu izmantojams virtuālās realitātes platformā. Obligāta iepriekšējā pieredze nebija nepieciešama, kā arī dažās komandās cilvēki nebija viens ar otru iepriekš pazīstami. Tā entuziasti pavadīja diennakti “H2O6” centrā, sadarbojoties ar mentoriem un programmētājiem, lai radītu savu ideju prototipus. Galvenais nosacījums – projektiem ir jābūt atbilstošiem bērnu un jauniešu auditorijai.
21.10.2018. Hakatonā radīto projektu prezentācijas un apbalvošana
Pabeidzot darbu pie projektiem, pēc 24 stundu nepārtraukta darba 5 komandas prezentēja savas idejas žūrijai un viesiem. Mazliet saņurcīti, mazliet neizgulējušies un dažās komandās nepilnā sastāvā, jo ne visi izturēja līdz beigām, taču pilni entuziasma un pārliecības par savas idejas potenciālu. Ļoti priecēja, ka visu piecu komandu projekti bija saistībā ar bērnu un jauniešu izglītošanu par dažādām tēmām, piemēram, fiziku vai mākslu.
Mans personīgais favorīts bija komandas “112 VR” ideja radīt virtuālās realitātes spēli, kurā tiek simulēta kāda avārijas situācija (šajā gadījumā tas bija aizdedzies radiators blakus istabā), un spēlētājam ir jāprot pareizi rīkoties, lai nelaimi novērstu. Galveno balvu gan ieguva komanda “Newton”, kuri radīja interaktīvu fizikas eksperimentu spēli bērniem, kas var palīdzēt daudz reālāk aptvert mācību vielu, kuru grūti uztvert divdimensionālā veidā.
Ar atbalstu no “Samsung" un "Cross Motion" dalībnieki balvās saņēma Samsung Gear VR brilles, Samsung Galaxy S9 mobilos telefonus un iespēju apmeklēt kādu no nozīmīgākajām Eiropas VR konferencēm.
Kopumā man šķita ļoti interesants pasākums. Esmu ieguvusi jaunu perspektīvu attiecībā pret virtuālās realitātes platformu, taču pietrūka ieskats, kā tas varētu integrēties kino. Iespējams, šī tēma tika apskatīta mazāk tieši tādēļ, ka VR ir vēl ļoti jauns medijs, ne līdz galam izpētīts, kas rada ierobežojumus to pielāgot pilnmetrāžas filmām.
Arī mans skepticisms tika daļēji lauzts, un vairs nešķiet tik ļoti biedējoši, ka attīstās jauns, interesants formāts, kurā ir iespēja radoši izpausties. Beigu beigās jau viss reducējas līdz tam, kādiem nolūkiem cilvēks to izmanto, un, ja tie ir radoši, iedvesmojoši un pozitīvi, tad kādēļ gan tos neatbalstīt?
