„Mana vīzija būtu, ka ekspertu pozīcijas ir pozīcijas, uz kurām tiek sludināts konkurss. Ja uzskati, ka esi pietiekami kompetents un esi gatavs divu gadu garumā atteikties no savas radošās darbības, piedalies konkursā, kur sēž 15 cilvēku komisija ar biznesa konsultantiem, ar testiem un āķīgajiem jautājumiem. Tu aizej divus gadus nosacīti darboties šai eksperta pozīcijā,” Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija” rosina Rietuma.
Tas nozīmē, ka arī turpmāk būtu viens NKC darbinieks, kas vērtētu projektus, bet divi vai trīs eksperti – kino profesionāļi – būtu izturējuši konkursu uz šīm vietām. Tomēr diskutējams jautājums būtu par atalgojumu ekspertiem, kas „mūsu askētiskā finansējuma situācijā būtu ekskluzīvs risinājums”.
Tāpat interesanta ideja Rietumai šķiet Baltijas ekspertu komandas izveide.
„Tas būtu interesanti, bet runājot racionāli, būs izdevumi par projektu tulkojumiem angļu valodā. Tūkstoši griežas. Bet arī tā ir versija, varētu pamēģināt, kā strādā šāds modelis... Ārzemju skats kaislības harmonizētu,” vērtē Rietuma.
NKC vadītāja stāsta, ka pēdējā mēneša laikā izvērtējusi Eiropas kino institūciju pieredzi finansējuma sadalē, un secinājums – jo valstī ir lielāka demokrātija un uzticība valsts institūcijām, jo ekspertu sistēma ir vienkāršāka. Kaimiņi igauņi strādā pēc sistēmas – viens kino centra darbinieks un divi pieaicinātie eksperti.
„Nav arī tā, ka visi Igaunijas kino nozares pārstāvji ir absolūtā laimē ar šo sistēmu, nē, bet tāds modelis ir arī Skandināvijā. Būtībā tā ir Skandināvijas pieredze. Jo tālāk uz Austrumeiropu, jo milzīgākas komisijas, komisija komisijas galā... Polijā šo finansējumu dala septiņu cilvēku komisija,” citu valstu pieredzi atklāj Rietuma. „Skandināvija un Igaunija uzticas šauram profesionāļu lokam, nemeklē intrigas intrigu galā, sazvērestības teorijas, neplosās, šī demokrātija strādā labāk.”
Tomēr Rietuma neuzskata, ka šī konsultantu sistēma, kas ir Somijā, Latvijas vidē būtu dzīvotspējīga.
„Tad būs vēl lielāka iekšēja spriedze nozarē un vēl jo lielāki pārmetumi par subjektivitāti. (..) Iespējams, mēs pavisam drīz būsim izauguši līdz šādai sistēmai, bet kā pārejas modeli es piedāvātu sistēmu, ka ir konkurss uz eksperta vietu,” uzsver NKC vadītāja, norādot, ka pirms pārmaiņām priekšlikums tiks pārrunāts ar kino nozares speciālistiem.
Savukārt filmu studijas „Rija” vadītājs Vilnis Kalnaellis esošo punktu sistēmu uzskata par ļoti subjektīvu, bet animācijas filmu režisors Jurģis Krāsons pauž viedokli, ka ir pilnīgi vienalga, kāda ir sistēma – ja ir labs projekts un paredzams labs rezultāts, filma agri vai vēlu saņem valsts finansējumus.
Vienlaikus Krāsons atzīst, ka var just, kurš projekts ekspertiem patīk.
„Es nedomāju, ka problēma ir punktu sistēmā. Problēma ir pašos projektos,” teic Krāsons.
Tam piekrīt arī NKC eksperts Dzintars Krūmiņš, piebilstot, ka iepriekšējā desmit punktu sistēma bijusi daudz labāka, bet trīs punktu sistēmā ir izvēle – balts, melns un pa vidu.
Ja uz valsts izsludināto konkursu ir iesniegti slikti projekti un grūti izvēlēties atbalstāmos, Krāsons rosina naudu nedot nevienam, bet vai nu atkārtot konkursu pēc kāda laika, vai arī pārcelt finansējumu uz nākamo gadu.
„Problēma ir tajā apstāklī, ka šogad tā nauda ir jāiztērē,” piebilst režisors.
Pašlaik valsts finansējums kino tiek dalīts trijās nozarēs – animācija, dokumentālais kino un spēlfilmas. Katrā kategorijā projektus vērtē trīs eksperti – viens NKC pārstāvis un divi eksperti, kurus izvirza kino nozares pārstāvji. Pēdējo gadu laikā ieviesta arī punktu sistēma, kas, pēc Rietumas vārdiem, nav nekas unikāls, jo arī starptautiskos konkursos ir šāda vērtēšanas sistēma.
Pilnu raidījumu "100g kultūras. Diskusija" skatieties LTV mājas lapā!
