Viņa stāsta, ka portālā "filmas.lv" ir darbi, kuru "aktīvā dzīve" - izrādīšana kino - ir beigusies, tāpēc to nokļūšana pie Latvijas kino skatītāja ir apgrūtināta. Turklāt kinoteātra apmeklējums mūsdienās vispār vairs nav galvenais veids, kā cilvēki skatās filmas. Tāpēc bija jāmeklē citi ceļi, lai Latvijas iedzīvotāji var redzēt latviešu filmas.
Portāla "Filmas.lv" mērķis ir tieši šāds - panākt, lai cilvēki skatās latviešu filmas. "Ir ārkārtīgi svarīgi, lai jēdziens "latviešu kino", nav tikai tukša skaņa", viņa uzsvēra.
Tādējādi viņa neslēpa prieku par to, ka pirmajā dienā portāla filmas.lv apmeklējums bija 20 000, bet otrajā - 15 000. Šie kultūrai ir milzīgi skaitļi, vērtēja centra direktore. "Interese ir noturīga, kas nozīmē, ka latviešu skatītājam interesē latviešu filmas. (..) Mēs par to esam ļoti priecīgi," viņa atzīst.
Vienlaikus Rietuma norāda, ka "tas ir tikai pirmais solis, un mēs šo kolekciju papildināsim". Tiesa, daudz kas ir atkarīgs no kino producentu atsaucības.
Vissarežģītākais jautājums, cenšoties pēc iespējas vairāk Latvijas filmas izplatīt internetā, ir autortiesību risināšana.
"Filmas.lv", iespējams, būtu atvērts jau agrāk, taču par katru filmu risinājušās smagas un sarežģītas sarunas ar kino producentiem un autortiesību aizstāvjiem.
Līdz ar to Nacionālais kino centrs par katras filmas ievietošanu portālā maksā autortiesību aģentūrai AKKK/LAA. "Šis jautājums patiešām nav vienkāršs," Rietuma atzina. Autortiesību dēļ filmas portālā nav skatāmas ārzemēs, jo daudzām Latvijas filmām ir izplatītāji, kas strādā tikai ārvalstu tirgos un ar kuriem ir vajadzīga īpaša vienošanās.
Vaicāta, vai internetā būs pieejamas arī padomju laikā ražotās filmas, Rietuma atgādināja, ka jau septiņus gadus norit tiesvedības starp valsti un Rīgas Kinostudiju par tiesībām izplatīt un izrādīt Padomju Latvijas laikā veidotās filmas. Tāpēc, visticamāk, internetā legāli tās vēl kādu laiku nebūs.
Projekta pirmajā kārtā portālā ievietotas vairāk nekā 60 filmas, kas publiskajā telpā parādīsies, sakārtotas tematiskos blokos. Pirmā tematiskā programma “Vasaras filmas” atgādina, kādai jābūt īstai vasarai – bezbēdīgi relaksētai kā Nila Skapāna animācijas filmā “Raganas poga” (2006) vai tveicīgu kaislību piesātinātai, kā Viestura Kairiša spēlfilmā “Tumšie brieži” (2006); vasarā virmo vētraini attiecību samezglojumi, kā Anda Miziša spēlfilmā “Medības” (2009, ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu epizodiskā “ekstrēmā sportista” lomā), vasarā skan Dziesmu svētki, kā Lailas Pakalniņas spēlfilmā “Ķīlnieks” (2006) vai arī nenotiek gandrīz nekas, kā tās pašas Pakalniņas dokumentālajā filmā “Pa Rubika ceļu” (2010). Vasara ir arī kāzu laiks, kā to atgādina Viestura Kairiša īsfilma “Kāzas” (2000) ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieriem un slēptām parafrāzēm par Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” motīviem; JRT zvaigžņu plejāde ir centrā arī spēlfilmā “Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010), ar kuru pilnmetrāžas formāta režijā debitēja Gatis Šmits.
