Dokumentālista Ivara Zviedra jaunākā filma “Valkātājs” ir stāsts par dzīvi Latvijas un Krievijas pierobežas joslā jeb Eiropas Savienības un Krievijas pierobežā.
Valkātājs ir cilvēks, kas palīdz nelegālajiem imigrantiem iekļūt Eiropas Savienībā. Tāds ir arī filmas galvenais varonis Gatis, saukts par Pepiņu. Kaut arī par cilvēku kontrabandu draud cietumsods, daudzi pierobežas iedzīvotāji peļņas vārdā ir gatavi riskēt. Darba iespēju pierobežā ir maz.
Režisors Ivars Zviedris stāsta:
“Man liekas, ka ir tāds tunelis – tāds 2 kilometrus plats tunelis, kas saucas “pierobežas josla”. Un tajā tunelī ļoti labi var redzēt, kā mainās pasaule, kā notiek globalizācija.
[..] Mēs filmējām vairāk nekā trīs gadus, un šo trīs gadu laikā var redzēt, kā jumtiņš no sākuma tek, tad viņš iebrūk, un tad mājiņa sabrūk, un paliek tukši ciemi.”
“Un man liekas, ka tas, kas notiek, man kā dokumentālistam bija jānodokumentē,” spriež Zviedris.
Autors arī skaidro sava – dokumentālista – darba specifiku:
“Ne visi ir gatavi, tā teikt, izģērbties un ielaist savā guļamistabā. Ar to ir tas novērojošais dokumentālais kino sarežģīts vai arī skaists, ka to trīs gadu laikā tu būtībā dzīvo kopā ar tiem saviem varoņiem – viņi tādi kā ģimenes locekļi.
Es nekad nefilmēju ne ar kādu slēpto kameru vai nevienojoties par to, ka tas tā būs. Tas ir tas – tādi galvenie pamata baušļi. Un otrs – kā jau es minēju – nu, ir tā psihoterapija – tie cilvēki jau paši grib filmēties.”
Zviedris filmā “Valkātājs” stāsta par cilvēkiem, kuri pārkāpj likumu – tiem, kuri nelegāli šķērso valsts robežu, un tiem, kuri viņiem palīdz. Viņš atklāj – kad filma saņēmusi Nacionālā kino centra finansējumu, viņam juristi norādījuši:
“Tu pēc būtības esi tā kā nozieguma līdzdalībnieks.”
“Tā jau sanāk. Jo es jau nedrīkstu izpaust tos valkātāju noslēpumus, bet tajā pašā laikā man jāiet tur gar to robežu ar viņiem. Un tajā pašā laikā man ar robežsargiem jāsadzīvo,” Zviedris skaidro.
“Es zinu, ka ir tādi kara operatori vai mafijas operatori, kas daudz ko zina, bet tu viņu vari nosist un viņš nerunās, ja. Nu un apmēram tas bija tā specifika šai filmai.
Man bija jādraudzējas ar visiem un jāmēģina vēl gar pašu to robežstabu notrāpīt garām, lai nenonāktu pats kādā cietumā.”
Taču filmas mērķis nav atmaskot likumpārkāpēju mehānismus. Zviedris uzsver: “Man mērķis bija parādīt tiešām pierobežas – tā koridora – tās divu kilometru koridora pierobežas portretu. Tas, manuprāt, mums ir izdevies."
